Miss Doherty

es šodien izdarīju trīs labos darbus:

• nodevu puslitru savu dārgo, reto asiņu
• iedevu mazam čalītim 20 santīmus priekš kino
• kopā ar māsu pavadīju sveču, mazliet smirdošu ukraiņu opi uz mājām, kad pašam pārgurušas slidinājāmies pa kalniņu uz leju [viņš ar savu spieķi uz augšu vispār netika]

es ceru, ka šis kaut kā kompensēs joku par bertu, kurš noteikti pamatīgi sabojāja manu karmu, kurai es neticu.

joks par bertu. klase sēž bibliotēkā, spriež par to, ka vajadzētu kl. audzinātājai zsvētkos kko uzdāvināt.
zane: bertai [bijušajai bibliotekārei, kura tagad nestrādā, jo viņai ir vēzis] arī vajadzētu kaut ko aizsūtīt
es: *sāk ķiķināt*
laine: kas ir?
es: nē, nekas, tas ir pārāk nejauki...
laine: *savā niķīgajā bērna balsī* saki!
es: mēs varētu uzdāvināt bēru vainagu...
klase, visi kopā: *ļoooti nosodoši skatās*
es: nu es jau teicu, ka nejauki... (doh!)

runājot par svarīgākajiem, mīļākajiem cilvēkiem manā dzīvē - vienam nupat palika fakin saldin sešpadsmit! [nesaki, ka rupji lamājos, es jau vienmēr tā daru, sībī, tu stulbeni!]

ALL HUG duucis7

luīze: mēs istabā laižam astoņdesmito gadu hītiņus.
tētis: es tā dzirdu
luīze: tiešām jūsu laikos bija tādas populāras tās dziesmas?
tētis: nu tajos laikos, ja kaut kas bija populārs, tad tas bija vai nu ļoti populārs vai populārs.
***
kristīne: īstenībā nav smieklīgi.
luīze: nu kad tā uzraksta tad nav smieklīgi, bet tu jau reāli zini, ka ir smieklīgi.
***
luīze: nu neliec šito bēdīgo puisīti, kurš man izskatās pēc bēdīgās meitenītes.
***
luīze: kristīn, kāpēc tev nav tā jāņa vislabākā sejiņa? *rāda kā čumārs masē sev starpkāji*

latvija - tā nav ekonomiskā krīze, tās nav mašīnu izplūdes gāzes vai samesto atkritumu jūras. latvija ir sajūta, latvija ir tauta, latvija ir tā, kas dzīvo sirdīs.

biju LV 90. dzimšanas dienai veltītā eukumēniskā dievkalpojumā, piedalījos muzikālajā poēmā "vēstules tukumam" - maza, maza daļiņa no liela un skaista pasākuma, skatījos tukuma mazo salūtu un vakariņoju kopā ar ģimeni, tagad mācos par strēlniekiem un jūtos nogurusi, bet laimīga - būt latvijā, būt latvijai.

pirmo reizi mūžā ZIEDOJU ASINIS. un man pēc tam visu dienu bija tik jauka un laba sajūta, turklāt dabūju cepumiņus, suliņu, trīs latus un 2 brīvas dienas.

ZIEDO ARĪ TU UN PALĪDZI CITIEM!

http://www.vadc.gov.lv/

Paulie Bleeker: I still have your underwear.
Juno MacGuff: I still have your virginity.

noskatījos JUNO - pozitīvās domāšanas, smieklīgo joku un lietu nesarežģīšanas filma.
vispozitīvākā filma, ko jebkad esmu redzējusi + fantastisks soundtrack.

21 no 21

pirmo reizi pavadīju 7 stundas veidojot dāvanu. bet tā kā rīt ir kīkena super sweet sixteen party, tad šodien radoši apvienojoties ar jnls tapa apmēram komikss par boy named lucky ballīti un sapņiem. tekstus balstījām uz britinjas spīrsas dziesmu tekstiem, woooohoooo oooohhhh.

i'm proud of myself. and him.

bet principā jautājums ir - cik vērts ir otrs cilvēks, cik daudz personīgā laika un darba ir vērts viņā/priekš viņa ieguldīt? protams, kā kurš un ka kuram.
bet mēs rīt nodzersim komiksu nevis saldos sešpadsmit, ja? jā. ^__^

"csdd mīl neatlaidīgos. ja izsviež pa durvīm, lien iekšā pa logu."
/auto instruktors genādijs petrovs/

vakar izkritu eksāmenā, šodien aizbraucu vēlreiz un dabūju tiesības.

automācības valsts teorētisko exāmenu noliku bez kļūdām.
vakarnakt pagulēju pusotru stundu, šodien/rīt vēl garas jo garas stundas priekšā.

vispār man ir diezgan auksti, bet es ledusskapī atradu kolu un piparmētru saldējumu, kas mani ļoti iepriecināja. vēl es mājās esmu viena pati. un vispār jāpadara kaut kas vienkāršs.

1. - 3. maijs, teātra festivāls "melpomene" plunģē pie brāļiem lietuviešiem, kaut gan ar lietuviešiem mums bija vismazākais kontakts.

šis festivāls bija:

• dažas labas un vairums garlaicīgas [īpaši tāpēc, ka saprast neko, piemēram, ukraiņu valodā nevar] izrādes.
  
• 3diennieks, jo visu šo laiku asinīs uzplūda un atplūda alkohols
• slikts ēdiens un veģetāriska jušanās kā kroplei, jo visu laiku mūs kkā īpaši izcēla, mazliet neērti palika
• attieksmes maiņa pret krieviem. ja pirms tam man tāda nebija, tad tagad ir pozitīva
  
• satuvināšanās savā [mūsu teātra] starpā un pēdējās dienas krišana uz nerviem un kasīšanās
• laimīgi cilvēki un nīgra dārta, hāhā, kuce!

mums bija forša viesnīca pie ezera ar ļoti foršu torni, mums bija jaukas dienas ar lēto lietuviešu alkoholu [tur tiešām ir lētāk kā te par kādiem 20 %], mums bija riktīgs improve your language skills, jo runājām 4 valodās - krievu, latviešu, angļu, vācu, bet beigās vislabākā izrādījās cita - zīmju, žestu un ķermeņa valoda. un mums bija īsti krievi no sanktpēterburgas, kuriem dāvinājām puķes un kuri individuāli dāvināja mums ^__^
un vispār man patīk, ka ir tā - mazliet skumji, jo gribas atpakaļ, jo tā ir vislabāk - nekas nav apnicis, paliek tikai labās atmiņas un iespaidi.

neskatoties uz to, ka vakardienas pilnīgi izdrāztās dienas iespaidā, arī šī turpinājās diezgan draņķīga [inerces spēks?] - kasījos ar visiem pēc kārtas un beigās supe paprasīja, kāpēc esmu tik agresīva?

BET - ir arī kaut kas pozitīvs...

MANI APSTIPRINĀJA ĒNU DIENĀM LU VĒSTURES FAK.

kaut kādam edgaram bērziņam, uzdrukāju viņam vēstuli, nu - redzēsim, kā būs. ceru, ka jauki. ^__^

bet vispār šī mūziciņa man liek gribēt būt citur nevis tūlīt skatīties rebu, dzerot ne pārāk garšīgu tēju un pēc stundas ejot uz teātri, ko man šodien ne pārāk gribas. pļek.

ak jel, Benjamina Leberta "Crazy" Vamlieras teātrī uzvests. nuu - pozitīvi, pat ļoti. tā bija fantastiski jauka grāmata ar glītu vāka noformējumu [vismaz latviešu versijā], es pavisam noteikti gribu to redzēt. ^_^

patiesībā mums abām ar Alvīni tik ļoti vienu laiku patika, ka gribējām sev uz gurna uztetovēt to nosaukumu tādā stilā kā uz vāka [tikai tur ir attiecīgi citā vietā] - labi, ka tā neizdarījām. :D

man ir Gorillaz G-Sides albums, vecs, toties jauki oriģināls. sen neklausīts, bet still got sunshine in a bag.

un vēl man ir Ilmāra Šlāpina dzeja

manā pasaulē
viss ir tāpat
kā Tavā
saule jūra olīvas
un kazas siers
un meitenes
dzer vīnu
tikai manā
Gazas sektorā
ir miers

no aizmugures vāciņa, bet tur ir daudz brīnišķīgu tekstu un es varētu citēt līdz jēliem pirkstiem, bet man  patīk zināt, ko viņš domā, kas grib būt un kā jūt pirmdienu rītos

man patīk ūdenspīpe, klausīties džezu un klausīties, ka man ir laba gaume un mākslinieciska galerija, man patīk domāt, ka tas ir pa īstam un neiedziļināties lietās vairāk kā līdz otrajam stāvam. man patīk spēlēt arī kārtis, man patīk uzvarēt, man patīk pirmdienās [un tūlīt sitīs] carlsberg alus.

lai nu ko, bet dāvināt mani vecāki prot! ^__^

šodien svinēju dzimšanas dienu ar pašiem tuvākajiem 14 radiņiem. jau sen šeit rakstīju, ka mammai teicu: "es negribu svinēt" un tā bija - man  riebjas rasola svētki, man tādi nav vajadzīgi, man pat negaršo tas sasodītais rasols! un tad nu mīļie sencīši izdomāja ko citu.

jaunmoku pilī ir tāds jauks pasākums viduslaiku stilā un tiem, kas zin, cik ļoti man patīk gan vēsture, gan visādas pārģērbšanās un spēlēšanās lietas, tie sapratīs manu sajūsmu.

pats jaukākais - es neko pat nezināju. tikai - būs pārsteigums. man patīk tā sajūta - zināt, ka būs!

aizveda mani uz turieni, ieģērba viduslaiku kleitā un tad bija pusotru stundu garš pasākums pa pili - ekskursija apvienojumā ar tādu kā mazu teātrīti! un tas minizngers bija smieklīgs, dzied, dzied - kā tur bij` tie vārdi? lai nu kā - tas bija jauki, bet pats foršākais tikai sekoja - pusdienas viduslaikus stilā. un kā tas ir? pareizi - bez dakšiņām! bez nazīšiem! ar pirkstiņiem! Gosh, I LOVED THAT!

nemaz nerunāsim par krutajām dāvaniņām! es tiešām sāku pierast pie happī 24/7. un arī ievilkt svinības 2 nedēļu garumā nav slikta doma. jā, jā, es zinu - reiz tam pienāks gals, but so what? kas grib dzīvot vienos priekos, tas lai ko??? :P

es gribu sākt ar to, ka mana 18. dzimšanas diena bija vakar, tāpēc, lai apsveiktu gaidiet nākošo gadu.

un vēl kāds ačgārns izdomājums - secinājumus sākumā:
ilgstoša, sakāpināta laimes sajūta nogurdina. patīkami, fiziski nogurdina.

es ilgi uzskatīju, ka dzē/dē ir ļauns pasākums, kas domāts, lai iegruzītu cilvēku par novecošanu, atkal gada paiešanu, to, ka viss ir draņķīgi un vispār. bet - vakar es piedzīvoju lielu pārsteigumu un tādu kā gandrīz garīgu atklāsmi. ja no rīta es biju vienkārši patīkami pārsteigta, tad ap pulksten divpadsmitiem naktī es pilnībā piekritu tiem, kas saka - kaut katra diena būtu dzimšanas diena!

iepriekšējā nakts: modos biežāk kā pa nedēļu uz skolu un sapņoju, ka vecāki man grib dāvināt zelta pulksteni. es sašutumā domāju - kur es iešu ar tādu pulksteni?? šausmas.

rīts: kā jau pēc mūsu ģimenes tradīcijām, jubilāru [mani, ahem, ja - ja vēl neiebraucāt] modina un sveic no rīta. paveru bezmiegā sapampušās acis, manā virzienā peld gaismas avots, kas izrādījās 18 svecītes uz smagas kastes, kas kā izrādījās sver ~ 2, 5 kg. bučes, ievēlēšanās un viss jauki un tad es trīcošu sirdi veru vaļā kasti, lai apstiprinātu savu murgu - tur ir pulkstenis! bet nē - nav ne zelts, ne pulkstenis, bet iekšā sēž Garry Rotten [tas ir viņa vārds - http://www.acerlaptops.co.za/laptop-specifications.php?laptop=16584 ] mana sajūsma bija liela un līdz vakaram kļuva pilnīga!

skolā: puķes, bučas, konfektes, kartiņas un apsveikumu teksti, bet viens cilvēks izcēlās īpaši. jo vairāk tāpēc, ka es negaidīju. lielizmēra fotogrāfija, asprātīgi tekstiņi, stilīgs Do It Yourself's. un tas CD ar spešel mūziciņu.. man liekas, ka vietā ir šitais smaidiņš ^_^ tu esi fošs čalītis, Jāni :))

vakarā: ziniet, kas ir pats foršākais par šikām vakariņām? tas, ka to laikā var uzvesties tik 'pārsmalki' [ne-smalki], ka tas paliek dikti smieklīgi. un jaunmoku pils man vispār esot nozīmīga vieta, vecāki teica. un tētis vēl piebilda, ka tad jau arī bēres no turienes būšot jātaisa. well - so it be!

pēc martini [ir vēl martini]: mājās skatījāmies videoierakstus par manu dzīvi, sākot ar kristībām. desmit sekundes un kīkī jau raud. nu bišķiņ. pēc tam bija jautri un interesanti! kā kriksis staigāt mācījās, kā negribēja čurāt podiņā, kā brauca ģimenes ekskursijās, kā bļāva un līda kadrā...

ap divpadsmitiem, kad beidzām skatīties, es domāju - nu jā, nekas jau nemainās ar tiem 18 un tomēr - tādu dzimšanas dienu vajag! tagad tik jāturpina svinēt.. *sisina*

šis ir īsais stāsts, nav ieturēts postmodernisma tradīcijās, ilga tikai 10 dienas un otrās daļas beigas bija visnotaļ laimīgas. [pre-story - kristīne 12 g. v. francijā, 1 daļa - kristīne pagājušogad zagrebā, trešā - cerams, ka sekos nākošgad briselē] šis ir stāsts # 2.

kas: kristīne un alvīne a.k.a. kīkī/pīts un [fake]pīts, kolorītie multeņu personāži
kur: 3 naktis un 2 dienas turp atpakaļ, 5 uz vietas šveices franciski runājošajā daļā skaistajā ženēvā
kāpēc: taize [taize.fr/lv] pasākums. t.i. - kristīgo jauniešu tikšanās, ko katru gadu kādā no lielajām eiropas pilsētām organizē taize brāļu kopiena ar mērķi veicināt saprašanos un saiknes veidošanos starp dažādu konfesiju pārstāvjiem, kā arī vienoties kopīgā ticībā, iegūt jaunu pieredzi un labi pavadīt laiku.
iespaidi: izraksts no mūsu kopīgās iespaidu lapiņas + vēl kaut kas[sakārtoti apmēram hronoloģiskā secībā]

• čenstahova - garlaicīga pilsēta polijā, kurā ir viens skaists baznīca + klosteris kompleks un 8 stundas tur noteikti nav ko darīt. bija auksti.
• pasaku/suvenīru pilsētiņa vācijā - daudz suvenīru, krustu/Jēzus tēlu/Jaunavu Mariju tirgotavu, kafejnīcu un atkal auksts. daudz laika, sēdējām kafejnīcā, kura ir vissirdargi.lv sarakstā, toties komplektā nāca seksīgākais čalis vācijā ar caurumu dibenā. [tas tā arī jāsaprot, khm.]
  
• jocīgi sēdēt ar tevi [alvīni] vācijas  pub'ā un triekt alu pēc ala.
  
• un autobusā šogad es nedzēru. vēmu gan. bet tas tāpēc, lai es un armands varētu kļūt par populārākajiem tēliem busā. čalim gan misēklis sākās savādāk [viiiiskijs [jau mums negaršo]], bet salikums armands + maisiņš kļuva tikpat populārs kā zaļais mētelītis [es] + maisiņš

un tad viss turpinājās ar 5 lieliskām dienām šveicē

• mēs dzīvojām ģimenē, kurā ir dīvains tēvs, 6 istabu dzīvoklis pašā centrā [pie ezera, burrrvīgi], 3 sīkie, dafiga datoru un sirma māte. viņi izpildījās visnotaļ stilīgi - aizbraucām, kaimiņš ielaida dzīvoklī, ģimenes nav. braucam prom 1. datumā - ģimene jau vairāk kā 24 h atkal nav. lv kāds laistu pilnīgi svešus cilvēkus savos apartamentos? līmenis. augsts līmenis. viņiem.
• ezerā bija burvīgi gulbji, kuri knābj pirkstos par to, ka mēs tiem baltajiem maitām savu pusdienu maizi izdalījām. nepateicīgie. un tad vēl ņem un peld no kadra ārā. psh.
• skaista vecpilsēta. alvīnei vajag skaistu [lasīt - labu] kameru, viņai vienkārši ir acīs cērtošs fotogrāfa potenciāls. i can feel it [because there is something to feel]
• tikšanās piedalījās 30 tūkstoši cilvēku no visas pasaules. 10 tūkstoši bija poļi. [čeišķ [vai kaut kā tā poliski ir čau]]
• pieteicāmies darba grupā. mūsu uzdevums - stāvēt kopā ar citiem rindā vakariņu laikā, lai viss bars ietu organizēti nevis mauktu milzīgajā hallē kur nu katrs grib.
• ēšana vispār ir jautrs process - viss cilvēku bars mazāk kā stundas laikā tiek pie maisiņa, kurā izdala ēdamo kā armijā [maizīte, konservi, ūdens [un ne kā armijā - šokolādi, augļus]] un visi iet lielā tukšā hallē ēst. iedomājieties skonto halli pilnu ar uz zemes sēdošiem jauniešiem, no kuriem katra 5 ēdēju grupa ir ar mūzikas instrumentiem un vēlmi dziedāt. pilnīgs pozitīvs bardaks. tomēr - organizācija spēcīga. 
• mūsu darba grupas vadītājs - saimons [simon- visi ar viņu gribēja fotografēties. bet stīvs [steve] ir no anglijas. sasmējāmies, jo alvīne domāja - džekam jocīgs akcents! stīvs smējās. un viņam arī ir skaistākā balss, tik.. atšķirīga, piesmakusi un piemīlīga!
• bet labākais no darba grupas bija poļi. viņi ir tik jautri un forši cilvēki! un katoļu mācītājs, kurš izskatījās pēc mafijas bosa. un mums teica, ka tas prieks, kas mums sejās ir no sirds, varot redzēt. un pēc tam mēs izgāzāmies - pateicām topošajam katoļu mācītājam atšujies - spajad. bet tas tāpēc, ka mums iemācīja nepareizo "paldies" [to kā ir pareizi joprojām nezinu]
• tomass. viņš arī ir polis, bet.. tomass. ļoti skaists cilvēks. tās acis! tik skaistas acis nebiju redzējusi dzīvam cilvēkam, tādas tumšas un viegli skumjas. un tas ir fascinējoši, ka ar viņu pusstundas laikā 15 minūtes var skaļi smieties, 10 runāt par Dievu [ne-noliedzoši vai izsmejoši kā pieņemts LV] un 5 vienkārši smaidīt.
  
• mēs esam slavenas - nezinu vai pīrsingi viņiem ir retums vai mēs vienkārši esam dzīvi multeņu tēli, bet kameras mums ģīmī bāza ar apbrīnojamu regularitāti. par komentāriem nerunāsim. tas kamēr stāvējām savā rindā, savā darbā. bet jautri. kādu laiku līdz tas sāk šķist jocīgi un tad jau kaitinoši.
  
• daļa no tezē pasākuma ir diskusiju grupas. otra interesantākā daļa uzreiz pēc darba grupas. var uzzināt daudz jauna un tas vispār ir interesanti runāt ar cilvēkiem, kādus ikdienā nekad nesatiktu. mūsu grupā bija vācieši, poļi, 2 latvietes [jā, mēs] un vjetnamieši, woot. manas dzīves pirmie aziāti. viņi ir tādi mazi, skaisti cilvēciņi, burvīgi, burvīgi! ^_^ Chi Thien un Duc Hung [kamēr mēs iemācījāmies izrunāt tos vārdus...] viņi ir ķerti uz fotografēšanu. un Duc Hung'am ir otra skaistākā balss. tik maiga kā [seko visādi poētismi] un viņš bija tiešām burvīgs, jā.
• vēl daudz cilvēki, kurus man gribas atcerēties - jocīgie poļu fotogrāfiju, zil-melnādainas afro cilvēks, lietuvietes, alex, dace, mārcis, mūsu autobusa priekšgals, enita, amerikāņu tūristi vakarā vecpilsētā un tas, ka very naughty un.. es kādu noteikti jau aizmirsu. bet sastaptie cilvēki noteikti ir tas, kas ir vislielākā vērtība šādos pasākumos.
  
• drošības sistēma šveicē balstās uz - "bet kāds taču redzēs!" vismaz tā mums paskaidroja, kāpēc neviens nezog velosipēdus, kas vienkārši atstāti uz ielas arī pa nakti.
• "at this time? nooo.." atbilde, kad mēs pajautājām, kur ir kāds pārtikas veikals. pulkstens bija mazliet pēc deviņiem vakarā.
• un atbilde uz jautājumu par kādu rokklubu bija vēl labāka "in this country?!?" viņiem tādu  vispār neesot. mēs neticējām. un neticam joprojām. viņi vienkārši ļoti labi maskējās, jā.
• un jādomā, ka modē ir dredi un kerzas, jo tādu šajā pasākumā bija fantastiski daudz.
  
• jauno gadu viņi nesvin. vismaz ne publiski un vismaz ne pamanāmi skaļi. nebija slikti, ļoti skaidri, bet ja pagājušo gad bija 19 no 21, tad šogad 9 no 21. vai kaut kā tā.
  
• song to say goodbye - atvadas ir sliktākā daļa no visa. tad steidzīgi jāstāsta kāds stulbs joks, par ko smieties. savādi, ka atvadīties no tikai dažas dienas pazīstamiem cilvēkiem var būt tik skumji.
• īsumā par ženēvu - pizzeria, hotel, restourant, apotheka un vēl frizētavas. šīs 5 lietas tur ir ārprātīgi daudz. tiešām visur un vienmēr.
• īsumā par to, ko mēs darījām - eating, walking, praying... and eating again.
• un tad nāca atkal garš mājupceļš, atkal bija auksts un atkal bija neērti autobusā.
  
• meitenēm biksēs un mīž, kur pagadās bija populārākie teicieni saistībā ar wc apmeklējumiem. un tomēr - nekas tā nesatuvina kā kopīga.. mātes dabas apmeklēšana, jā.
• zalcburga ir skasta pilsēta un mocarts.. nē, diez vai viņš lepotos zinot, ka vesela pilsēta vārās uz viņa vārda rēķina.
  
• varšavā ir auksts, varšavā ir hard rock cafē un mēs gribam braukt uz varšavu. [interesanti, tomass arī ir varšavā? pilnam kompelektam :)]
• bet - nekur nav tik labi kā mājās.

patiesībā iespaidi un domas ir daudz, daudz vairāk kā var uzrakstīt šādā 'atstāstījumā' un šādas iespaidu lietus nebūt nav nozīmīgākās no visa. vienkārši - lai pašai neaizmirstas, jo būtiskais ir tikai ar sirdi ieraugāms un nav vārdos, ne īsos ne garos, izstāstāms. ir pieredzes, kuras var saprast tikai pašam tās piedzīvojot. patiesībā jau - visas ir tādas.

man gribas rakstīt par to, cik forši un tieši kā gāja Šveicē, bet to vēlāk.

biju šovakar uz kalnu, gravu. auksti jau nu šausmīgi, bet pats fakts. ^__^ aizbraucām nemaz vēl nebija vaļā, nācās pagaidīt pusstundu. bet patīkams pārsteigums - man kājas uz dēļa drebelīgas bija tikai pirmajā nobraucienā. vispār jau sen bija laiks justies droši uz dēļa, ņemot vērā, ka šis nav pirmais gads, bet tomēr - visiem jau nesanāk [uzreiz].

gribu šogad sadraudzēties ar džampiem [jāni? :)]

tikko paēdu svētku vakariņas par godu manai atbraukšanai, gaidu, kad vecāki atgriezīsies no 'svaiga gaisa paelpošanas', lai izdalītu pirmās atvestās dāvanas. oi, man patīk pirkt nieciņus saviem cilvēkiem ^__^