Kad es uz Tevi skatos...
Man patīk viņa nepaklausīgie mati, un balss, un prieks viņa acīs, un klusums... un smaids... un tas, kā viņš dungo... tas, kā pieceļas no krēsla un, domās iegrimis, aiziet... man patīk tas, kā viņš no rīta atkrīt spilvenos pēc gandrīz negulētas nakts, par spīti tam, ka jāsteidzas... tas, kā viņš uzsmērē sviestmaizi un kā ielej krūzītē tēju... kā nodur galvu, un kā neredz to, ko negrib redzēt... man patīk, kā viņš nospiež lifta pogu pirms kārtējā brauciena augšup vai lejup... kā pieiet pie loga paskatīties uz naksnīgo Rīgu... kā pieceļas... un kā aiziet... ja vien zinu, ka atgriezīsies...