Ikdienas pieturzīmes

Jaunākais

2.12.08 20:09

Abām ar mammu acīs asaras. Tik ilgi neredzējušās! Nogādāju abas ar kolēģi stacijā tālākajam braucienam uz savu projektu. Un tad gan visu sestdienu un nakti pie manis un tad svētdien atpakaļ uz mājām. Īss tas prieciņš, bet pati jau ar' tūlīt braukšu.

Mani mīl. Ļoti, ļoti. Kārtējo reizi man tiek sagādāts liels prieks un plats smaids sejā. Priežu skuju Adventes vainags, mazās "Laimas" piparkūciņas, zāļu tēja, milzu krūze ikvakara tējai, "Piena lāses" karameles (nu tās, kas tajās bundžās) un biezpiens. Šobrīd man trūkst vārdu. Ir tik ļoti silti. Un smaids. Tas jau pats par sevi! :)

2.12.08 15:43

Pošos uz lidostu. Iekšā tāda tauriņu sajūta gluži kā pirms randiņa.
Laimīgs un smaidīgs!

1.12.08 20:53

Ak, kādās tik bildēs neesmu iekļuvusi no ceturtdienas. No tām atceros tikai vienu, hehe.

Un šodien kartīgi pie Ērikas pastrādājām pie strategies grupu darba. Viņai ar vīru fantastisks dzīvoklis. Kad satumst paveras brīnišķīgs skats. Un vispār viņa ir viens no jaukākajiem cilvēciņiem manā kursā.

1.12.08 11:04

Man patīk tie garie rīti ar lēnu mošanos (tomēr pietiekami agri, lai nebūtu nogulēta visa diena), ar nesteidzīgām brokastīm, dušu, ilgās matu mazgāšanas ar visām eļļām. Spīd saule un prāts priecīgāks.
Vamos estudar! Brīvdiena, bet atvēlēta mācībām - grupu darbs un, protams, gp.

Vila Real snieg. Skatījos rīta ziņas un, ko es redzu - Kersti! Un riktīgi foršā potugāļu valodā stāsta, kāds viņai prieks, ka sniegot, jo uzreiz sajūta kā mājās, Igaunijā. Taisni jābrauc ciemā!

Un rīt.. rīt lidostā sagaidu mammu! :))

Mjā, tā ekonomiskā krīze Latvijā tagad skar arī mani. Nebūs vairs vieglās naudiņas pelnīšanas, jo izdevniecība nolēmusi slēgt žurnāliņu. Decembra numurs bija pēdējais. Žēl, bija itin feins darbiņš. Atbraucot atpakaļ būs steigšus jāmeklē vietā kas cits. Tā tāda sliktā pirmdienas ziņa.

30.11.08 20:17

Stāvēt krastā un ieelpot dziļi jo dziļi. Sajusties brīvi un nedomāt. Izplest rokas un lidot. Viļņi bija fantastiski.

Un svecītes liesmiņa uzreiz piedod siltumu, gaišumu un mājīgumu.

30.11.08 16:10

Prieciņš par sausām kājām bija īss. Vien pāris stundas. Un atkal līst. Līst, līst, līst. Pelēcība pār Porto. Mandarīni, kakao un svece pirmajai adventei un iekšējam siltumam. Piezvanīju un apsveicu tēti vārda un dzimšanas dienu svētkos. Jautāja, kad tad es braukšot mājās. Laikam tomēr pietrūkstu.

Par spīti lietum, gribas vēl aizbraukt līdz okeānam. Kādu laiku nav būts. Pie tam rīt brīvdiena -Portugāles neatkarības diena.

30.11.08 00:20

Nosūtīts prakses pieteikums un CV. Ar domu, ka atteikties jau var vienmēr. Bet, ja nu sagribas atpakaļ!

28.11.08 18:23 - krikumi

Lietus, vējš, pērkons, zibens. Nemīlīgi auksti. Mandarīni un kakao. Un sajūta tāda, ka kaut kas pietrūkst. Grūti pateikt, kas. Bet sajūta tāda. Bet varbūt pie vainas vienkārši lietus. Tiesa gan, rudenim piestāv. Krāsaino lapu piebiris parks, kur savā nodabā nesteidzīgi pastaigājas pāvs. Un tā rūgtenā smarža un svaigais gaiss. "Pēc lietus ir vieglāk".

Vakarnakts ballīte bija izdevusies. Mazliet par daudz vinho do Porto un Jameson pie Raiko, kurš izrādās dzīvo blakus ielā. Ilgāku laiku neredzētās Ulli un Klāra. Dejas, daudz deju un forši cilvēki. Porto naktī. Un Aliados bērniem uz svētkiem būs karuselis. Tāds,kurā es arī vienmēr esmu gribējusi izbraukt. Lai tik pamēģina neļaut.
Un, jā, Lubo gan uzkrita uz nerviem. Fuck off! Neesmu mazs bērns, kurš jāvaktē un kuram jāseko ik uz soļa un jāsūta sms "Where are you?", ja vienkārši gribas būt ar citiem, kuram jāvelta tāāādi apvainotie acu skatieni, kad dejoju ar portugāļu puikām. Kā atpakaļceļā risinājās saruna, tad šis savā ziņā esot uz viņiem greizsirdīgs. Come on, es neesmu viņa meitene un neesmu devusi ne mazāko iemeslu domāt, ka viņš mani interesē kā vairāk. Pietiks man to starptautisko attiecību kādam laikam.

Kad lietus pierimst, no miskastēm ielu malās paveras visai labs skats. Pilns samests ar vēja salauztiem lietussargiem. Ķīniešu vienreizlietojamie. Manam vakardien iepirktajam saulaini dzeltenajam tāds pats liktenis turpceļā uz bibliotēku.

Svētdien pirmā advente. Gribētos šeit pēc meža smaržojošu priežu/egļu vainadziņu.

28.11.08 16:59

Sajutos tik ļoti pieaugusi.

27.11.08 16:10

Smiekliņš pašai par sevi - plus 10 grādi dienas vidū man jau liekas auksti. :D

27.11.08 15:55

Cik pēc skolas noskaņojums nebija no labākajiem (daži no kolēģiem, ar kuriem jāveic grupas darbs, piemirsa, ka viņu valodu tik labi nepārzinu un nespēju visam izsekot līdzi, līdz ar to sajūtoties lieki..), tik pretēji tas mainījās pēc krievu veikaliņa apmeklējuma. Kā tas nākas, kā ne, bet no tā vienmēr izeju ar smaidu sejā. Viena no pārdevējām vienmēr parunājas, uzjautā kaut ko. Tā jauki. Un vēl pastāstīja, ka Gaijā līdz janvāra pirmajām dienām ir atvērta vieta slidošanai. Tas tagad tuvāko dienu plānos, ja netikšu uz Lisabonu. Vismaz šādi ziemas prieki! Mazie ikdienas prieciņi - griķi un biezpiens, kurus atkal kādu brīdi nebiju baudījusi un, protams, ieraugot "Laimas" tumšo šokolādi arī nenoturējos. Tā pavairāk šajā veikaliņā sanāk naudiņu atstāt, bet lai! Šad tad jau var. Citi jau gan man cenšas ieskaidrot, ka esot citā valstī man jāēd tieši tas, kas te raksturīgs un savus griķus varēšu ēst Latvijā, bet zināmu iemeslu dēļ atļaušos nepiekrist. Mans organisms man prasa tam jau zināmas un pārbaudītas vērtības.

25.11.08 22:05

Pašpietiekamība - labi vai slikti? Reiz kāds cilvēks teica, ka no tā jāuzmanoties. Kad ir sajūta, ka nevienu citu nevajag. Bet šobrīd tiešām tā jūtos - pašpietiekami. Man nav obligāti vajadzīgs blakus kāds cilvēks, lai aizbrauktu līdz okeānam vai pastaigātos pa parku svētdienas pēcpusdienā. Bulgāru puisis reiz jautāja, kā? un tu viena gāji? tev nebija garlaicīgi? Mm..nē!
Varbūt tiešām jāuzmanās. Jo kā vienmēr - tas, kas par daudz, tas par labu nenāk.

25.11.08 21:56

Tāda neizskaidrojami laba sajūta.

24.11.08 21:48

Ainda tenho muitas coisas para fazer e hoje tempo não é bom - frio e tambem nublado. Para este semana os meteorologistas dizem que vai chover muito. Mas não me queixarei. Gosto muito aqui! Jeb citiem vārdiem praktizējos valodā. :)

Pie sevis vien nosmaidu par to, kas šejienes izpratnē ir salāti. Šodienas ēdienkartē rakstīts lazanja ar salātiem. Paspēju jau nopriecāties, bet gaidīto salātu kaudzītes vietā uz šķīvja divas tomāta šķēlītes un puse salātlapas. Toties gaļa atkal vairākumā. Bet, protams! :D

Cik saulaina nedēļas nogale, tik nelāga laika prognoze visai nedēļai - lietus un līdz ar to aukstums atkal klāt. Atkal istabā jāsēž divos džemperos. Toties krūze karsta piena tieši laikā!

Un daži kadri no mūsu sestdienas veikuma ir tiešām izdevušies.

23.11.08 23:15

Laikam tās iekšējās rezervītes pa iepriekšējiem gadiem izsmeltas. Vairs nevaru pa naktīm pastrādāt. Tagad ir otrādi - no rītiem, ar svaigu galvu. Tagad domāju un brīnos par tām reizēm, kad mistiskā kārtā visu dabūju gatavu. Cits ritms, bet varbūt vienkārši palieku vecāka. Bet vajadzētu vēl šo reizi! Jo, ja ir sajūta, ka vairāk nevar, tad zinu, ka tomēr vēl mazliet var.

Lasu ziņās par sniega vētrām, atvērtām slidotavām un slēpošanas trasēm. Nestādos priekšā. Bet vajadzētu būt skaisti.

Un man tā patīk tās krāsainās šalles, kuras šeit dažos veikaliņos ir tik nepieklājīgi lētas. Grēks būtu nepirkt, bet ja padomā par bagāžas ierobežoto svaru.. vienīgi tad aplikt visas ap kaklu. :D

23.11.08 18:00

Tā pēkšņi piefiksēju, ka ejot pa ielu vai braucot sabiedriskajā transportā vairs nav jāpiepūlas, lai saprastu, par ko cilvēki sarunājas.

Un svētdienās ir tik patīkami silti saņemt zvanu no mājām. Saku tētim, ka jāsēž istabā un jāmācās, kaut gan labpatiktos doties ārā, jo laiks šodien atkal brīnumjauks. Tētis nosmej, ka laiks tāds, ka istabā vien gribas sēdēt. :)

22.11.08 22:04

Kad dzīvē daudz saldumu, zūd dzīves garša!

21.11.08 22:59

Pēdējā laikā daudz sanācis domāt par to, kas īsti es esmu. Kāda es esmu un kāda gribu būt. Daudz jautājumu. Atbilžu mazāk. Varbūt reizēm jāapstādina tā domāšana un vienkārši jāļaujas. Agrāk vai vēlāk visas lietas atrod vietu īstajos plauktiņos.

21.11.08 22:42

Aizstaigāju šovakar līdz Santa Catarina'i. Ielas galā paliku ar vaļā muti. Nu tā izrotāta! Visas ielas garumā tādas kā arkas, visas izgaismotas. Priecājos kā mazs bērns.
Nu ir, ir skaisti šeit! Ja temperatūra būtu mīnusos, snigtu baltas sniegpārslas un visi manējie būtu šeit - īsta Ziemassvētku pasaka.

International office atsūtīja meilu ar jautājumu par studiju pagarināšanu uz otro semestri. Hmm..
Un rīt beidzot sākam darbu pie LSI final project - dokumentālās filmiņas par skateboard. Solās būt interesanta, bet gara diena.

21.11.08 22:32

Ikdienas sīkumi, bet ilgākā laika posmā sāk pamatīgi kaitināt. Karolīna jo īpaši. Visa viņas izturēšanās, tonis, kādā runā. No sērijas "es visgudrākā, es vislabāk visu zinu".
Nenomazgātie trauki. Labi, nenomazgā uzreiz, bet arī nekrāj tik ilgi, kamēr vairs nav nevienas tīras karotes, bļodiņas. Nez, man gan kaut kā tas ir ieaudzināts, ka aiz sevis ir jāatstāj daudz maz kārtība. Man nomazgāt traukus pēc ēšanas daudz laika neprasa. Viens, divi un kārtībā. Es laikam pārāk daudz domāju par to, lai citiem nesagādātu rūpes. Man, piemēram, ir neērti atstāt sacūkotu katliņu, ja zinu, ka kāds var gribēt tajā ko pagatavot. Tāpat arī no rīta, ja man nav jāsteidzas, apjautājos steidzīgākajam, vai viņam vannasistabu vēl vajadzēs. Šīm jaunkundzēm gan nekas tāds neienāk prātā.
Bet pašai smiekliņš pie sevis reizēs, kad mazgāju savus traukus, bet pārējos atstāju. Lai tik stāv. Ja sākumā vēl šad tad tos nomazgāju, tad tagad to nedaru principa pēc.
Powered by Sviesta Ciba