Ikdienas pieturzīmes

Jaunākais

20.11.08 20:39

29 dienas.
Tu vari, meitene. Jāvar! Lai būtu svētki.

18.11.08 21:00

Astoņpadsmitais. Lai arī nesvinu, piedomāju. Par mājām, par Latviju. Par vietu, no kurienes nāku. Kurā piedzimu, uzaugu, iemācījos un piedzīvoju tik daudz. Par labo un arī ne tik labo, jo galu galā tas viss padarījis mani par to, kas es esmu tagad.
Un, lai arī cik man šeit būtu jauki (nenoliegšu, ka dažas lietas tomēr sakārtojušās tieši šeit esot un kuru dēļ ar nelielām bažām došos atpakaļ), tomēr mājas ir mājas. Ar savu valodu, saviem cilvēkiem. Četriem gadalaikiem un visām krīzēm, nebūšanām. No sirds - daudz laimes, Latvija!

18.11.08 13:49

divu dāmu saruna... -'tu neesi neko dzirdējusi par tādām tabletēm,kuras nomāc apetīti? -esmu gan...un zinu vienu,kas tiešām arī palīdz...norij un ēst pēc tam tiešām negribas... -nu,nu...pasaki man ar...citādi visu laiku izsalkums moka.. -tā ir liela tablete,bet ļoti efektīva... -??? -kotlete...

16.11.08 23:47

Pēdējās dienās izlasīts tik daudz pētījumu, bet neviens no tiem tā īsti nemaz neder..
Ak, Sage, kā tu mani pievil!

16.11.08 21:29

Lieliska svētdiena - brauciens uz Aveiro. Atpūta no mācībām un Porto. Pārsteidzoši silts laiks - termometra stabiņš uzkāpa līdz pat plus 20, kas nudien negāja kopā ar "Silent night, holy night..", kas skanēja no mazā veikaliņa. Un, protams, egles, bumbuļi.. cerams, ka svētki nebūs apnikuši jau līdz decembrim.

Bet Aveiro patika ļoti. Kanāls, izbrauciens ar laivu. Ne velti Aveiro tiek dēvēta par Portugāles Venēciju. Pusdienās grillētas zivis, nu kā jau zvejnieku pilsētiņā. Smarža..garša, mmm. Daudz saules, siltuma un pozitīvu emociju nākamajai nedēļai.

Un jau atkal teksti par manām lielajām acīm. Izliekos nedzirdam.

15.11.08 21:17

Beidzot iedegtas jau krietnu laiku ielās izvietotās Ziemassvētku lampiņas un izgaismoti pārējie dekori. Izskatās tiešām skaisti. Ejot pa ielu jāuzmanās, lai stabā neieskrien, šitā veroties apkārt. Par dekoriem un eglēm lielveikalos nemaz nerunāt. Nu skaisti jau bezgala. Un jau tagad darba laiks pagarināts līdz 24. Vēl pērn būtu nogrozījusi galvu ar nopūtu - kur gan tā pasaule iet, bet šogad tas viss kaut kā iepriecina. Nē, vēl nedomāju par dāvanām un Ziemassvētku džingliem, vienkārši bērna prieks par rotājumiem. Un pamatīga motivācija darboties.

Un lai tik vēl kāds man pamēģina ieskaidrot, ka dienvidu zemēs ar to mācīšanos ir kā ir. Fakultātes bibliotēka vakaros vienmēr pilna līdz pat slēgšanai. Un šodien viena no centrālajām bibliotēkām tāpat. Un tādā gaisotnē jau nevar atpalikt.

He, šodien tāds dikti darbīgs noskaņojums. :)
Un man ir feina pidžamma plus cepumi, kuriem sastāvs rakstīts latviešu valodā (un pat ne no krievu veikaliņa!).

Un, atskaitot tantes sabiedriskajā transportā, pārējie vecāka gadagājuma cilvēki šeit ir tiešām jauki. Tā patīkami vienmēr kāpņu telpā sasveicināties. Un vēl - nesu uz optiku brilles, kurām bija jāpievelk skrūvīte. Onkulītis teicās to izdarīt pāris minūšu laikā un, protams, uzsāka sarunu ar jau pierastajiem jautājumiem - no kurienes, kāpēc, kā patīk.. Pašai smiekliņš par savu portugāļu valodu, bet gods kam gods - visu gan sapratu, gan i atbildēt mācēju. Un, protams, jāmaksā jau nebija. Mīļi. :)
Current Music: radio
Current Mood: darbīgs

14.11.08 20:57

Rīt būs labāk, kā šodien!

14.11.08 19:08

you've got all and nothing
just put no more loneliness on my bill

Rudens turpinās. Pārmaiņus te ar karstu pienu, te ar kakao. Apelsīniem un āboliem - vitamīnu devai. Un šopinga centrā Ziemassvētku zvaigznes, lampiņas un milzu egle. Un lai cik banāli nebūtu, tieši tas mani tagad motivē.

12.11.08 20:51

Nav jau tā spēka tik daudz kā ūdens okeānā, lai pastāvīgi smaidītu. Arī okeāna krastā ir bēgums.

11.11.08 20:58

Reizēm pašai uz sevi tādas dusmas! Nu kāpēc es nevaru kā citi - visu izdarīt daudz maz laikā? Vienmēr atlieku, atrodu citas lietas, ko darīt. Un tā tas viss krājas,krājas līdz plūst pāri malām un tad tu, cilvēk, galvu saķēris skrien un grāb ko vari.
Pati, pati jau pie visa vainīga. Kā lai mainās un beidzot mācās no savām kļūdām? Retorisks jautājums, heh.

10.11.08 21:13

Ziemassvētkus svinēšu mājās. Gādājiet sniegu! :)
Bet Jaungada uguņošanu tomēr vērošu Porto.

Līdz ar to tagad jāiespringst vēl vairāk.

9.11.08 14:10

Hehe, šī diena ieies manā vēsturē ar to, ka pagatavoju savu pirmo sautējumu. Un pat ļoti ēdamu. Tā tīri vai sākšu beidzot gatavot ēst. :D

9.11.08 11:31

Brisele, Gent un Brugge jeb mans aiz astes noķertais rudens trīs fantastiskās dienās.
Mājiņas, ieliņas, krāsainām lapām klātie parki, šokolādes veikaliņi ik uz stūra, kuros kāda neredzama roka velk aiz piedurknes iekšā un liek iztērēt pēdējo naudu, beļģu vafeles, klātas ar bagātīgu putukrējuma kārtu un kanēli, pilsēta naktī.. Rīts mazā konditorejā, kurā pa atvērtās ceptuves durvīm plūst kārdinoša svaigu sviesta cepumu smarža. Karsts kakao, slēpjoties no lietus, kas tam visam piedeva īpašu šarmu. Visvairāk patika Brugge. Romantika un zirgu pajūgi. Pilsēta, kurā aizmirsties no steigas un izbaudīt mirkļus.
Trīs mierpilnas dienas bez interneta, bez domām par mācībām. Iepazinu tuvāk savu kursu. Nakts dzīve kā vienmēr - cilvēku pilns.
Protams, galvenais mērķis parlaments pirmajā dienā un šikās vakariņas ar pāris portugāļu amatpersonām.

Sajutu Ziemassvētkus. Tā sajūta vienkārši tur virmo gaisā. Vieta, kur noteikti braukšu vēl, jo visam pietrūka laika. Un līdz ar Ziemassvētku sajūtu uznāca ilgas pēc mājām. Īpaši vakar vakarā atgriežoties Porto un redzot, kā pārējos sagaida vecāki. Jautājumi, nu kā tev gāja, ko redzēji.. atvestās dāvaniņas. Es savas varēšu atdot vien vēlāk. Tā skumīgi un mazliet vientuļi palika. Bet nu drīz, drīz!

Ak, jā un Holande.. kā teiktu mans turku draugs Ugur - Fuck off Holland! Sīkumos neizplūstot vien var pateikt - varbūt labi vien ir. Things just happens and life is still wonderful. :)

5.11.08 20:37

Kārtoju koferi. 6:30 jau jābūt lidostā. Trīs dienu elpas atvilkšana Briselē.
Pēc tam gan ar dubultu sparu ķerties darbiem klāt!

4.11.08 20:45

Starpeksāmens - nu kā jau vienmēr ar tiem eksāmeniem gadās. Visvairāk uzmanību biju pievērsusi tam, kas netika prasīts. Toties lielākais uzsvars tika likts uz finanšu rādītāju aprēķiniem un specifiskiem jautājumiem par Portugāles lielākajām mediju kompānijām. Par laimi tam šorīt uzmetu ātru skatu. Gan jau būs labi.
Sērfošana - mana pirmā un diemžēl arī pēdējā nodarbība. Bija jau forši - novembrī plunčāties pa okeānu, pasaldēt rokas un kājas, ietērpties ronīša kostīmā, bet kā tiku lielajos viļņos, tā atnāca atpakaļ Brazīlijas piedzīvojumi ar Atlantijas okeāna viļņiem. Domāju, ka tas jau sen pārdzīvots, bet šodien atnāca atpakaļ. Instruktori jau gan visādi mēģināja palīdzēt, stāvēja blakus, turēja dēli, iedrošināja, bet tomēr, kad vilnis pārgāžas pāri, sajūtas nav no patīkamākajām. Atmiņas par to dienu.
Zinu, ka tikai mēģinot un darot varu šīs sajūtas uzveikt, taisnība jau ir. Bet varbūt nākamreiz.

Atkal līst. Bet vismaz uzreiz siltāks, citādi segās un džemperos vien jāvīstās. Jau ar Lieni kursos nosmējāmies, ka pie aukstuma pieradušās latvietes dienvidos salst nost. :)

3.11.08 22:44

Ja par svētkiem..

3.11.08 09:54

Labu rītu saka saule! :)
No rītiem kaut kā vienmēr viss rādās citādās krāsās un ir sajūta, ka viss taču būs labi. Notiek tā, kā jānotiek. Un ta mūžīgais - kā būtu, ja...ne pie kā laba tāpat nenoved. Kā būtu, ja būtu braukusi otrajā semestrī? Iespējams, nebūtu satikusi un iemīļojusi tos cilvēkus, ko tagad. Kā būtu, ja būtu darījusi to un to.. kā būtu,ja būtu braukusi tur un tur.. kā būtu, ja.. Nu būtu tā, kā būtu!
Nosūtīju atvainošanos gp vadītājai, ka tomēr neizdevās ar to teoriju, kā bija plānots.
Joprojām kaļu media economics rītdienai un noskaņojums šodienai visai darbīgs.

Mandarīni un karstā šokolāde. Manas rudens un Ziemassvētku gaidīšanas smaržas.

2.11.08 22:58

Varbūt es atkal visu uztveru par daudz nopietni.

2.11.08 20:43

18.12. Porto - Milāna; Milāna - Rīga
30.12. Rīga - Frankfurte; 31.12. Frankfurte - Porto.

Jā/nē? Pirkt/nepirkt? Iemācies, zaķīt, būt vienreiz izlēmīga!

2.11.08 19:32

Acu atpūtināšanai no datora ekrāna aizbraucu līdz okeānam. Un vienā brīdī viss, kas nedēļas laikā bija sakrājies, nāca uz āru. Asaras par visu, bet galvenokārt par to vienu teikumu pēdējā vēstulē. Bet uz Briseli un Holandi braukšu, par to nav šaubu.
Pēc tam kaut kā vieglāk. Pēc saulrieta, skaistajām debesīm, un tās burvīgās rudens smaržas.

Vai uz 18. decembri gribu rezervēt biļetes un Ziemassvētkus pavadīt mājās? Godīgi sakot,nezinu, vai esmu jau gatava braukt atpakaļ. Vai viss nesāksies no gala. Šobrīd gan sajūta, ka esmu tikusi uz taisna ceļa, bez dubļu grāvjiem, kuros krist un kārpīties laukā. Jo ne jau mācības bija tas galvenais iemesls, kāpēc šobrīd esmu šeit.

Uzgāju vēl vienu krievu veikaliņu. "Kāruma" sieriņi lika pasmaidīt.
Powered by Sviesta Ciba