Es nekad neesmu domājusi, ka tu esi džeks bez problēmām. Ja godīgi, man sākumā likās, ka tu gribi radīt tādu iespaidu par sevi citiem, bet uz mani bieži nedarbojas pat dažas profīgi nostrādātas maskas vai barjeras.
Stulba lieta...no kura skatu punkta skatoties. Līdz šim vienmēr bija līdzējusi zīmēšana un vēl daži papildus decibelli mūzikas sakļuma, bet laiki mainās. Veselībai jau tas neko daudz nekaitē - dažas skrambas, kas ātri sadzīst, ja ik pārdienas negriež. Un todien man bija draņķīgi. Ja es tevi nepazītu tik labi, es pat teiktu "nevari iedomāties, cik", bet zinu, ka vari gan iedomāties. Ar tevi un piemēra rādīšanu tur sakars tikai tāds, ka apzinājos, ka tu mani varēsi saprst, ja reiz pats tā. Citādi tur vainīgas tikai manas sačakarētās smadzenes.
Labāk palika. Nogāja liela tiesa tās totāli debilās sajūtas, un tagad atkal var dzīvot tālāk, un jādzīvo ir, tāpat nav nekā labāka ko darīt...