nea. es vienbrīd gribēju gan citu kodu, bet izdomāju, ka nav ko slimot ar cibu, un visus sūdiņus, kas sakrājas uz sirds, aiz nagiem un samdzenēs, varu gāzt vienā kopīgā miskastē. galu galā, pavasaris ir manas dzejas dienas, un līdz ar pirmajām uzpalukušajām lapām parasti pazūd arī vēlme meklēt atskaņas. varbūt šogad būs savādāk.

mierinājumam varu piebilst, ka četrrindīšu ir jau sadrukājies gana daudz, un kādu laiciņu manā starwberrie fields lauciņā nevarēs lasīt neko citu kā vien lucy in the sky with the diamomnds.

nez, gluži vienkārši dienišķie dirsienposti vai lielo apņemšanos manifesti man vairs nepadodas ne gana interesanti, ne pietiekoši ciniski, bet kaut kādu uzmanību mazais tīnis piesaistīt tomēr grib...