Izlasīju to Capricorn postu, labais :D Bet var arī nepiekrist. Var pajautāt - vai tad cilvēkiem būtu jāatšķiras ar ķermeņa daļām, ko tie izmanto domāšanas procesu veikšanai? Vai ir vajadzība šo saistīt ar tīri fizioloģiskiem procesiem un anatomiju? Tajā pat laikā, vai Tu vari viennozīmīgi apgalvot, ka cilvēki neatšķiras savā pieejā kādai situācijai, kas galu galā izriet no kaut kādām zināšanām un pieredzes, ar vērtību sistēmām un daudz ko citu, tāpēc, ka domāšanas orgāna, respektīvi smadzeņu, un jušanas receptoru uzbūve bioloģiski visiem ir vienāda?
Es nekad neesmu apgalvojusi, ka esmu nez kāds ūnikums ar ūberpārāko domāšanu, un vispār mani pārņem sajūta, ka šo postu teju visi ir pārpratuši un uztvēruši kā...nezinu, kkādu pārākuma manifestu. Tā nav. Cilvēkā vienmēr ir pašlepnuma izjūta, kas pārsvara gadījumā noved pie iedomības, un ir paškritika - ja tās ir par daudz, rodas mazvērtības kompleksi. Konkrēti mans paškritizms neļauj man nonākt pie tamlīdzīgām atziņām, proti, es itin labi atpzinos, ka ne ar ko neesmu labāka par citiem. Bet tomēr katrs cilvēks ir atšķirīgs, vai Tu pats bieži nedomā par to? Ka ne ar ko jau neatšķiries, kaut vai to pašu deguna uzbūvi, bet tomēr atšķiries, un tas galu galā ir pat acīmredzami?
Vēl kāda nianse - esmu ievērojusi, ka "savādāks" tiek saprasts kā "labāks". Bet vai nevar būt vnk savādāks, ne-labāks? Un kā sevi var uztvert kā ne-no-normas-novirzījušos, ja tāda ir sabiedrības attieksme? Un kas tad ir norma - vai to nenosaka sabidrība, tās pamatvērtības un ticības? Jā, katrs ir sabiedrības daļa, un fundamentāli mērķi un vēlmes ir vienādas, bet cik atšķirīgas gan ir detaļas. Un tieši detaļas veido kopainu. Tēlaini runājot - uz betona pamatiem var uzcelt gan garāžu, gan greznu villu, gan bunkuru, pamatā it kā ir betons, bet izskats, funkcijas, vispār rezultāts kā tāds ir pavisam atšķirīgs.