Līdzpilsoņi vēl aizvien ir izpalīdzīgi!
Re, kādi viņi tomēr jauki. Pastāstīšu, ko vēl LR pilsoņi var dara manā labā, ja neskaita nofotografēšanu ar dzīves gaitas beigušu zīdītāju. Šodien iegāju maksas interneta iestādījumā un nosēdēju pie kompja apmēram stundu, t.i., kamēr neuzkāru. To tad uztvēru kā zīmi no augšas, ka jāiet prom. Nebiju pamanījusies uzņemt precīzu laiku, tāpēc jautāju par mani nedaudz vecākam puisim brillēs, cik viņu dārgā laika tad esmu notērējusi. Izrādās, viņš arī nebija uzņēmis laiku, un, acīmredzot tādēļ, sazvērnieciski novēcināja ar roku par pamudinājumu iet prom. Es apmulsu, bet pēc ļoti klusa “ejiet!” simbolisms likās nepārprotams, un es atstāju datorsalonu kabatā jautri žvadzinot ietaupītos santīmus. Tā kā minētais simpātiskais jaunietis lielajās brillēs agrāk reiz bija paņēmis 20 santīmu 40 vietā, ko nekad nebija grasījies darīt viņa vecais, īgnais un galīgi nesimpātiskais kolēģis, tad man ir ļoti patīkami apzināties, ka mēs, jaunākā paaudze, esam labsirdīgāki par vecajiem! :)

Turklāt vakar par niecīgu summu atrisināju savas garderobes problēmas, un arī par to man liels prieks. Ak jā, un rīt man ir padomā kas pavisam jestrs ;)

Kad reiz tā sāku rakstīt, jāpiemin, ka man uznācis kkāds rakstāmo ideju bums - es viņas izdomāju vairāk, nekā spēju sarakstīt, kur nu vēl iepstot [un vēl šitās debilās problēmas ar interu :\], bet neuztraucaties - jums nepaies secen neviens mans ģeniālais domu grauds, jo es tās domas pierakstu īsi un kodolīgi, un laika gaitā tās varēs izpušķot un rādīt tautai.[punkts]