Atceros kā raudāju gan 9. gan 12.klases izlaidumos...
Cilvēki ar kuriem tu visu laiku biji kopā pēkšņi pazudīs ātrāk vai vēlāk no apvāršņa...
tik daudz izsāpēji, un vēl daudzāk izsmējies...un paliek žēl, ka katrs aiziet citur...ka nepamodīsieties vienā pilsētā, vienā ielā...ka kopā nesēdēsiet garlaicīgā stundā
Kā es būtu ar mieru klausīties stulbajās učenes, es pat nebastotu, ja vien ļautu palikt kā bija, kopā, visiem kopā....