grupveida eksibi-cionisms
tas neapšaubāmi ir jauki

Doma ir par šo dzejotāju amatieru fenomenu, ka pamatā šāda dzejotāja radītie pantiņi, škiet, ir vajadzīgi tikai šim pašam dzejotājam, bet klausītājs ir tāds pats dzejotājs, kas paver ausi pretī kārtējo vārdu partijai tikai tā savādā apsveruma pēc, no sērijas: "ja es tagad klusi sēdēšu un apgaroti klausīšos, tad tikpat klusi un pagaroti klausīsies mani".
Tāds ellīgs masveida Ego pin-pongs.

Nē, patiesībā iepriekš rakstīto var neņemt vērā. Man vienkārši darbā nav ko īsti darīt.