Bērnudārzs
Šodien jutos kā nonākusi atpakaļ pirmsskolas sagatavošanas grupiņā. Paralēlklases stulbeņi sevišķi bērnišķīgā veidā ņirgājās par mūsu klases “izstumjamo čomu”. Es viņu šoreiz vairs neaizstāvēju. Kādēļ gan, ja viņš pats nemaz necenšas to darīt. Mūsējie savukārt nevarēja nopietni pastrādāt nevienā stundā, savukārt es snauduļoju vienā laidā. Pat skolotāji uzvedās ne kā pieauguši cilvēki: matemātiķis uzvedās absolūti nepedagoģiski un spītīgi. Krievu valodas skolotāja nesen atgriezās darbā pēc avārijas, kurā bija gūta smaga kājas trauma. Neviens gan īpaši neskuma pēc viņas stundām. Īstenībā diezgan izplatīti bija joki par to, ka derētu vainīgajam šoferim izmaksāt honorāru vai pārlauzt viņai to kāju vēlreiz. Tagad viņa mums draud ielikt gadā nesekmīgu atzīmi, ja attiecīgās personas nebūs tādas un šitādas. Klasesbiedri izdomāja, ka jāuzrauj tādas sen aizmirstas izpriecas kā “augstāk par zemi”, bet pēc tam – “goļas”. Diezgan lielu atbalstu guva ideja nobastot krievu valodu, un turpināt spēlēt “goļas”. Par zināmākajiem skolas upperiem vispār var pārsmieties. Galu galā nejūtos nemaz tik draņķīgi. Apziņa, ka ir arī sakarīgi cilvēki pasaulē ir visai patīkama.