pagājušajā vasarā palaidu garām visus "vasara laukos" smukumus un prieciņus.ne īsti zemenes dabūju pieēsties, ne laiski pavāļāties dārza zālītē, ne redzēt, kā viss dārzs vienos ābeļziedos.tā vietā bija Rīgas mūri un vāļāšanās beisbola laukuma zālītē.
šovasar esmu laukos un uz daudzajiem prieciņiem nāksies vien noskatīties no malas, nu piemēram, uz zemeņu šņakstināšanu.bet, nedod dievs, tās ābeles šogad neziedēs.
un smukus dārza svētkus man arī gribas beidzot uzrīkot.jā.