Ferma.
K., redzot manu un Murrmurr vakardienas pārpratumu (?), teica, ka mani apbrīnjot. pats pārsteidzošākais bija tas, ka tajā brīdī es aprīnoju pati sevi.un tad es sapratu,ka pirmoreiz mūžā es esmu sākusi pārkāpt pāri savam muļķīgajam lepnumam un ierobežojusi savu pārāk izteikto holēriķes dabu.turklāt darījusi to labprātīgi.un kas ir visnetipiskāk man- piekāpusies(un šeit neiet runa par piekāpšanos, apzinoties, ka esi kļūdijies).atkāpusies soli atpakaļ, lai pēc tam, sperot soli uz priekšu, piekļūtu pavisam tuvu.
***
un drēgnā rudens vakarā, kad pat degunu negribas bāzt ārā no segas apakšas, nekas vairāk nav vajadzīgs, kā Murrmurr, kas smaržo pēc siltuma, ar kuru varētu griezt valšus visas nakts garumā un pie kura sāniem ir tik droši, ka ir grūti iedomāties, ka kādreiz maz varētu būt arī citādāk.