šodien zvanīju Z. un prasīju, vai drīkstu vienkārši kaut kur nokrist. un, vai gadījumā, ja es vakarā neierodos mājās, viņa būs tik laipna un izmetīs kādu lociņu pa Gulbeni un paskatīsies, kur es esmu nokritusi un aizgādās mani līdz mājām. viņa teica- droši! žēl tikai, ka es esmu pārāk cimperlīga dāma dažubrīd un man palika žēl sevis, jo vienīgā tuvākā nokrišana bija ne īpaši ērta un tīra paskata apvidos.

un vispār- man sāp (šoreiz gan par fizisko runa), esmu pārkarsusi, nogurusi un īgna.un viss ko man gribas ir iekrist gultā un čīkstēt. ā jā- un grauzt kukurūzas nūjiņas.daudz!!!
dodos!

p.s. čau!