šodien esmu viens liels miega lācis.laikam jau var manīt, ka krietnu laiku nebiju šitā ballējusies.bet, ja jau māsa ballē līdz rītam, tad es taču nevarēju atpalikt :D un vispār šķiet, ka šī bija pirmā reize, kad kaut kur šādi bijām kopā un par to man lielu lielais prieks joprojām, jeb kā teiktu Z.- pašai prieks un mute smaida :)
patīkama aizmiršanās no tiem domu pinekļiem, kas vijā cauri galvai nemitīgi.un bija jo trīskāršāks prieks, kad vakar pa ilgiem laikiem papriecājos par "it kā sīkumiem". jā, šī prasme uz laiku bija nozudusi,bet nu es arvien vairāk atkal kļūstu par sevi.jēj.