nedrīkst aizmirst:
-kanēļkafijas smaržu un kā pirksti smaržo pēc kanēļa standziņām aukstos ziemas vakaros.
-neaprakstāmo viegluma sajūtu, kad ziemas zābaki ietūcīti dziļi skapī (vai manā gadījumā- nomesti tālākajā stūrī zem trepēm), un šķiet, ka aiz viegluma varētu puspasauli apskriet.
-kā no aukstuma aizsitas elpa, cenšoties pierādīt, ka jūrā ūdens kā piens.
-kā smieties tā, ka krampji vaigos un vēderā, un asaras no samiegtajiem acu kaktiņiem straumēm vien plūst lejup.
-kā murrāt mieru, kad iekšā ir karš.
-kā dejot līdz agrām rītam un pilnīgam spēku izsīkumam.
-kā smaržo mazpilsētās pulkstens 5os no rīta.
-faktu, ka, ja nedrīkst, bet ļoti, ļoti gribās, tad tomēr drīkst.
-sajūtu, kad kājām nosoļoti neskaitāmi kilometri, makā tukšums tikpat liels kā vēderā un apkārt vien pļavas un meži, un nav ne mazākās nojausmas par nokļūšanu mājās.
-kā smaržo vēsi palagi karstās vasaras naktīs.un jasmīni kā smaržo.
-radīt.
-būt.
-elpot.