klausos, kā otrā istabas galā tētis spriedelē par to, vai viņa noskatītajam kreklam viņš tik neesot tā kā par vecu. (pasmaidu)
un kā tagad abi papiņi ķiķina viens par otra vidukļu apkārtmēriem. (ķiķinu līdz ar viņiem)
gaidu, kamēr nožūs fons un varēšu turpināt kleksēties un visādi citādi saharmonizēties ar sevi.
bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem ignorēju visas "zemes stundas" un turpinu dzīvoties tā, it kā šodien ārpus šīm sienām nekā cita nebūtu.