nav man miera un nebūs!
pilnīgs sajukums un pārāk liels slinkums iet pēc papīra un tintes un tādēļ atkal klabinos pa tastatūru. pirksti gan pamazām piesaka streiku, sāp muskuļi un kauli un plaukstu locītavas.gribas kā kaķim uzmest kūkumu un tad saritināties kamolā. bet vēl nedrīkst līst zem segas un likties uz auss.vēl ne.vēl tomēr ir mazliet spēka un veselā saprāta.un taisni vai riebjas, ka vienmēr ir vēl mazliet un, ka tad, kad pieeju robežai tuvāk, tā aizlec vēl par kādu sprīdi tālāk, bet es tikai sevi dzenu un dzenu.
apstādiniet taču mani beidzot kāds!