"Kaut kādā brīdī man pat salikās (sabijos), ka tas viss varētu nozīmēt, ka šī zemes dzīve ir tādas kā dzemdības, ka pēc nāves mēs pārdzimsim citā modalitātē, kaut kādā nākamajā dimensijā. Un ka tāpēc mums ir tikai viena dzīve šeit, viena dzīve, kurā mēs caur ķermeni ar apziņas palīdzību varam vispār kaut ko panākt. Tad es saskumu. Bet pēc tam sapratu, ka es taču vispār neko nezinu par pasauli, tāpēc nedrīkstu iedomāties, ka ir vispār, par ko skumt."

Man arī tā reizēm ir licies. Un man ļoti patīk pēdējie divi teikumi. Varētu sienā iegravēt.