arī nesen nosapņoju izvarošanu, pirmo reizi šķiet.
un savādi ir tas, ka pēc tam beidzot sāku pieņemt savus sapņus - līdz tam, neatkarīgi no tā, ko nosapņoju, vienmēr no rītiem pirmās 5min centos nedomāt par sapni, lai aizmirstu un neiesāktu dienu uz tās nereālās sapņa noskaņas. pat nebija nekas slikts tajos sapņos, vienkārši nepatika tā nerealitāte. bet tagad vairs necenšos speciāli aizmirst, arī atcerēties ne, ļaujos dabiskajai domu gaitai