Tā domājot protams ir skumīgi.
Bet tikpat labi var iedomāties par bērniem Āfrikā, kuriem nav, ko ēst, kamēr mēs metam ēdienu ārā un justies slikti visu mūžu. Varam jau kaut ko darīt lietas labā, ziedot, braukt un palīdzēt, runāt par to sabiedrībā, bet tapēc jau tu pats nepārstāsi ēst maizi, zinot, ka citam nav.

Bezjēgā apspriest to visu. Aizvēršos. Es pilnīgi saprotu, ka brīžos, kad ir sūdīgi, vienkārši ir sūdīgi un viss. Teorijas un ieteikumi tikai plivinās gaisā un ne velna nedod. Vienkārši ir slikti, punkts, komats un izsaukuma zīme.