mazeltov jautāja par dāvanām un es tik tiešām varu teikt, ka vislaimīgākā biju par zilu kasešu pleijeri deviņdesmit septītā gada ziemīšos. Mums tur parasti ir loterija, bet atceros - pēc loterijas, kurā biju dabūjusi kaut kādas vecmammas zeķes, kuras, portams, tad netika novērtētas, mamma pasauca otrā istabā un uzdāvināja pleijeri. Es biju patiešām pārsteigta, jo nebiju ļoti lūgusies, droši vien tikai pieminējusi, ka tādu gribētu, jo kādai draudzenei bija. Un jūs jau paši ziniet, kādi bija tie deviņdesmitie lielākajai daļai no mums - nekā jau nebija. Un tas pleijeris - tas tad man bija visss. Tāda liela, naiva laime laikam arī vairs nav bijusi dzīvē. Vēlākos gados sākās reciprocitāte. :
Mūzika: http://youtu.be/TzQ0ym37NVg
Comments
man ar pleijeri bija līdzīgi prieki un laime un stāsts arī ar Pārsteigumu.
visas mantiņas no eglītes zemapakšas bija jau izdalītas un kas nu kuram tika, bet vēlāk tētis pasauca un teica, ka viņam liekoties, ka manā istabā kāds ir atvēris logu. vai nav rūķi ierāpojuši, ko? un bija. logs vaļā, bet uz rakstāmgalda pleijeris. āāā, cik lielisks prieks tas bija, absolūti!
visas mantiņas no eglītes zemapakšas bija jau izdalītas un kas nu kuram tika, bet vēlāk tētis pasauca un teica, ka viņam liekoties, ka manā istabā kāds ir atvēris logu. vai nav rūķi ierāpojuši, ko? un bija. logs vaļā, bet uz rakstāmgalda pleijeris. āāā, cik lielisks prieks tas bija, absolūti!
(Reply to this) (Thread)
manai mammai bija viens komentārs -"nu, tikai nerādi brāļiem uzreiz", nekādi rūķi :D
(Reply to this) (Parent)
|
man gan bērnības ziemassvētki asociējas ar izsapņotajām-nesaņemtajām dāvanām, jo vienlaicīgi trīs bērnu sapņi skolotāju ģimenē tomēr sit pa maku. :D
tamdēļ atceros dzimšanas dienas dāvanas un, jāāā, kasešu pleijeris!
tamdēļ atceros dzimšanas dienas dāvanas un, jāāā, kasešu pleijeris!
(Reply to this) (Thread)
aha, es arī atceros kasešu pleijeri deviņdesmitajos, gadu neatceros, bet līdzi nāca izlase ar 95. gada hitiem, tad jau tas pats vien būs.
(Reply to this) (Parent)
|
Katru gadu jau kaut kas ir dāvināts, bet lielākoties neko tādu wow un super netaceros, lai gan parasti jau var just, ka vecāki ir domājuši labi. Vienu reizi gan man beidzot uzdāvināja CD rakstītāju un beidzot varēja mājās ražot pirātiskos diskus. Tas bija ap kaut kādu 2002. vai 2003. gadu laikam, kaut kad tad arī beidzot parādījās pastāvīgais interneta pieslēgums un varēja DC++ kačāt muzonu un spēles, cept diskus un priecāties. Pirms tam bija jāsēž uz tās lūzerīgās ievanpieejas.
Plejeri dabūju tāpat bez visiem svētkiem. :D
Plejeri dabūju tāpat bez visiem svētkiem. :D