tas ir tāds paradokss, ka normālajiem no manis bail. es uzvedos visādi stipri savādāk nekā citi - neimitēju debilizētu cilvēku-zombiju un tad šie nezin ko no manis gaidīt. kāds latvju dziednieks stāstīja, ka tas esot tāpēc, ka katrs kas no tāda morāli tīrā, gaišā baidās, ir pats kaut kādā mērā netīrs, kaut kur saistīts tumšos valgos. es piekrītu, redzu - viņiem ir bail no gaišajiem, jo tas tumšais gars viņos tās bailes izraisa, jo tas mums gaišajiem neko nevar izdarīt (eižens vēl arvien nesēž ķurķī, nav nošauts - neko viņam nevar izdarīt). dēmoniskais gars normālajos cilvēkos baidās no samērā tīriem gaismas mirdzumiņiem - tās ir tās bailes viņu sejās, tā ir tā visaptverošā, neredzamā kontroles sistēma, kas pasaulē arvien pieņemas spēkā.

nesen klausījos vienu šizu internetā. stāstīja par spocīgo, neredzamo pasauli - spocīgie, neredzamie citplanētieši, tādas garīgas būtnes ieliek visiem cilvēkiem galvā tārpu. kaut kādos ezotēriskos tekstos to sauc par vrill - dvēseles parazīts, kas kontrolē cilvēka domāšanu, jušanu, uzvedību (starp citu, Baldurs Gate 3 storijs ir par šo tēmu). Bībelē arī tas ir pieminēts Marka evaņģēlijā 9. nodaļā. šī ļaunā gara klātbūtne ir nelokāla - viena cilvēka tumšie darbi ir caur garīgo (daudzdimensiju) telpu saistīti tā, ka tie tārpi ir patiesībā viena ļaunā gara izpausme, kas atsevišķus cilvēkus organizē neaprakstāmā un 4d realitātē nemaz neredzamā zirnekļtīklā, kas arvien izplešās pār pasauli, savas mušiņas sasaistot arvien vairāk, līdz tās vairs netiek prom. pēc tam tādas mušiņas reinkarnējās tādā pašā situācijā, tāpēc ir garīgie teksti (Bībele, senie budistu, hinduistu, krišnaītu teksti), lai palīdzētu mušiņām tiekties uz brīvu lidošanu, kur vairs nav zirnekļa.