pamodos šajā vēsajā, pelēkajā izkārnījumu matricas rītā, nopriecājos par saulīti dziestošo, uzvārīju stipru melno tēju no sniega un kopā ar lētu vistas doktordesu piedirsu un žēlastības māsas dāvāto ķieģelīti viņas pašas dārziņā, piedirsu savu fizisko ķermeni nedaudz, lai parakstītu cibā, jo man tiešām nav nekā labāka ko darīt.