pamostos un iedzeru pēdējo bocmani, lai attālinātu un padziļinātu pohuj. ir smagi zem nulles, bet mīlestības meditācija, govs dāvinātais trusis un nespēks uzsegt vēl vienu segu mani tur aukstuma trīsās. es neticu, es jau zinu ka tas ir labi, dziedinoši - šī moka mani dziedē. es nevaru nebūt, man ir jābūt šajā un tas aizņem laiku, bet pēc tam būs vieglāk.