ja es būtu no zvaigznēm, svešais, tad nemācētu jums par to neko pateikt - cita valoda un zemiešu metaforas nederētu. es pats sev to nemāku paskaidrot. mēģināt būtu debīli, tāpēc:

es neesmu zergs - biedējošs, pretīgs briesmonis, efektīga nogalināšanas mašīna, stropa prātam pieslēgta. es neesmu terrietis, kaut Kerriganu esmu drāzis daudz. es neesmu protoss, jo nemanu tehnoloģijas savā ķermenī. nē, Bergs vēl nav kiborgs, nav vakcinēts un nanočipi to nepiš. bet mans gars, pašam liekās, vistuvāk būtu protosiem. krievu versijā viņu kājinieki saucās пацан, angliskajā - zealot, tādi garīgi, bet kibernētiski, īpatnēju goda izpratni paudoši karotāji ar ziliem, elektriskiem nažiem. diviem, gan. un zergi un noteikta veida terrieši arī man nepatīk. dezgan debīli sanāca.

pirmo reizi mūžā lasīju Strāvu. 17. nr. ļoti iepriecināja izvēlētie dzejoļi un baltā suņa fotogrāfija, arī sakarības starp skaitļiem un tekstiem. un papīrs, krāsu klātbūtne tikai tekstos.

vai tam zigzagam ir kāds sakars ar Latvijas Valsts Mežiem? retorisks.