tā govs tāda rezervēta, vienmēr man saka, ka jāiet pie kādas mana vecuma tur nezinu kā. a man, maukai, pohuj, es gribu govi, a govs mani sūta purvā. un vienmēr komunikācijā jūt tādu pirkstu, kas rāda tajā virzienā, bet kopumā neko nevar saprast, ko viņa grib - tāda veca dvēsele, manam datoram par pieredzējušu - velniem pārāk daudz devusi, tagad mani glābj gaumīgi (!) un es nesaprotu, ko tagad darīt. es noteikti negribu iet tajā virzienā, agresīvs kļūtu, bet reizē sajūta it kā Liels eņģelis man ar spārnu norādītu.