debesis sadodas rokās
spīdošām acīm, aizkustināti
mūžības nenovārdzināti
tie iedrošina bēbīti:

mēs mīlam tavus spārnus apdegušos
elles smēdē darinātos
tu, visvājākais, mīkstākais metāls
ar traku kliedzienu lido kosmosā

velni paklanās
salasa savas detaļas
un garlaikoti tiek aizmirsti

svētlaimīgais veterāns
maigi, naivi
dzied Dievam