es neersmu dzirdējis ne par vienu citu garīgu nez... praksi, mācību, tekstu kopumu kā dzenbudisms (nu un daoisms). viss cits māca kā būt (un dažreiz jaudīgi), bet tas vienmēr ir grūti, prasa disciplīnu, pārvarēt sevi, lai tiktu līdz kaut kādam labajam, sev vēlamajam rezultātam, bet dzenbudismā ir pamatīga atšķirība. jā, tur meklētāji mēdz attapties klosteros, risina koānus gadiem, praktizē sēdošo dzenu un traucē meistariem ar stulbiem jautājumiem, bet viņiem, izskatās un tā runā, ir savādāk: mēs neko nepārdodam, te nav nekā ko atrast, lai savu dzīvi uzlabotu, attīstītu kādu prasmi līdz diezgan augstam līmenim vai da-jebkas. nu, tevi interesē, palasi šo, padomā par šo koānu un daži no jums attapsies apkaidroti, bet tas neko nemainīs un reizē mainīs visu pieredzi un dažiem nesanāks un īstenībā pofig, te nekā nav.