ar vārdu var arī nogalināt, šo pasauli nodedzināt, var ar naida enerģiju šmorēt tos, kas paši katlos sakāpuši, asinis tecinājuši, sev elles orģijas nopirkuši, tāpēc man nekas nebūtu jāraksta, ja tāds "es" būtu, nav jāpārkāpj tabu, jo priekškars ir kritis un komēta nāk.

ja tāds "es" būtu, ja es jebko vispār spētu mainīt, nevis tikai skatīties savu filmu, tad es pavisam nojūgtos no netaisnības, no prātam neaptverama murga, kas visapkārt kliedz skumjajās, neredzošajās acīs, un radītu savu skaistumu nebaidoties ne no kā, bet es nevaru izturēt citu bailes. tā esmu saistīts, ierobežots un tas plēš pušu, iekšas deg, laužās ārā un jātur ciet, lai nesākas ugunsgrēks, pirms tam jūrai jākļūst par asinīm, kalnam jāiegāžas jūrā ut vēl visādiem sūdiem jānotiek. it kā nebūtu jau par daudz.

un noteikti staigā apkārt tādi, kam ticība ir tik cik sinepju graudiņā, bet tie droši vien nav tik traki, lai kalnus mētātu. vēl nav laiks, ir velna laiks.

gaidam kosmosa kuģi.