mna nav jāprec Vika. man viņa dāvināja kaut ko īpašu... īpašu ceļazīmi ielas malā: es jau vienmēr esmu pie velna un mans naids ir auksts, debīls nazis ar zilu plastmasas spalu. ar to es griežu spirāles tam loham klitorā, būdams patoloģiski labiņš. velns, tu bezmaksas mauka, mani sauc Eižens Bergs un mēs viens otram patīkam kā ienaidnieki sasmaidoties atvadās.