vakardien Alfā pirku modēmu un jaunu sim-karti. veikalā jutos tāds apstulbis zombijs, kas plūst starp arvien dīvainākas, spocīgākas pasaules cilvēkiem, ekrāniem un neko nevar saprast, bet savu seju redz tādu apātisku, pieņemošu, normālu neimitējošu. varētu teikt - apgarotu skatienu.

pārdevēja: jā, šai kartei pirmā nedēļa par brīvu, otrajā notērēsies tie četri eiro, tā kā - divas nedēļas var dzīvot. pēc tam - jādomā ko tālāk.
eižens: nja... tas ir liels jautājums.
pārdevēja: filosofisks tāds...

būt vai nebūt, bļa?