baiļu, apsūdzētāja gars jūtams katru sekundi gandrīz visur, melnos, svilstošos spārnus izpletis pār matricu. un tas tiešām ir kā matricā - ļoti daudz aģentu, programmu - tu runā ar viņiem, bet tie tikai reaģē - inputs/outputs lai pēc iespējas mocītu un maldinātu īstos cilvēkus. dvēseles lampiņa tur nevar ieslēgties, jo nekad nav bijusi uzstādīta. pirms atklāsmes to neredzēju, lol.

visas iespējamās preteklības, cilvēka sāpīgo podziņu spaidīšana lai pieviltu pat izredzētos, ja tas būtu iespējams. un skumjas, skumjas, maldi un neīsti mierinājumi pamatīgi nesaprotamā haosā.

reiz man kāds jautāja: kā tas var būt, ka neviens nepalīdz? vienkārši - aģentiem programma ir maitāt cilvēku nevis palīdzēt.

un miera, mīlestības gars tik netverams, reti pamanāms, baiļu, skumju nomākts cilvēku sejās. nav viegli tās redzēt. gan jau katrā autobusā ir kādi, kam izmisumā gribās kliegt, bet nevar - aģenti izsauks ātros vai vismaz cilvēki izbīsies to redzot un tad pašam vēl sliktāk. jāturās un jāpaļaujās. un puķes jādāvina.