man traucē baudīt dzīvi apziņa, ka visi citi ir mūžībā. es gribētu to aizmirst un dzīvot pa īstam, bet nevaru tajā katru dienu nebūt. sanāk tāds jocīgs teātris, kur ik pa brīdim aktieri izkāpj no savām lomām, parādās, bet tad atkal turpina tēlot un nabaga eižens stulbst arvien vairāk, bet vēl nav atslābis. ir izslāpis ar to visu kaut ko skaistu veidot un piedzīvot, bet nesaprotama programma.