vairs nepietrūkst sevis, bērnības atmiņu. ir dzestrs, saulains rīts. vairs nepietrūkst prieka - kā migla slīdu starp skumjajām, iztukšotajām sejām, nevienam nepieskaroties - man žēl šī pasaules norieta citu sejās. vairs nelūdzu uguni, to citi lūdz man. es esmu auksta, slapja migla rītausmā, patiesi neredzams citos.