un meklēt jebkādu īstenību aiz "man smeldz kājas", "gribās skaistu ko lasīt", "izsalkums", "kādi tai kucei pupi, gribās", "tik skaisti smieties un raudāt, gribās", "he he, dalbajob on, suka", "māte terēze tik mirdzoša", "krišnamurti tik atbrīvojošs", "gribas aizmigt", "negribas aizmigt", "kur lai bēg?", "kā lai atrod sevī spēku nopelnīt vēl un ziedot nabagiem", "kā es to kaimiņu saraušu gabalos" un viss, viss, viss cits ir muļķīgi, bet tik pat muļķīgi arī atmest.

un nevar jau atmest izsalkuma sajūtu, nevar atmest vertigo, bailes no nāves, bet ja varētu - vai tas jebko mainītu pašam? izskatās, ka tas ir debīls jautājums - nav atbildes. un atmest kaunu parazitēt, pielietot spēku un ekspluatēt, padoties un izturēt? viss ir bezjēdzīgas patīk/nepatīk izraisītas konvulsijas, un tas ir cilvēks. tas viss pats pazudīs ceļā pa sliedēm un tad arī sliežu vairs nebūs.