reiz man kāds psihiatrs/psihoterapeits stāstīja par patoloģisku jūtīgumu un ka esot tādi cilvēki, kas redzot auras. es tolaik vēl neko neredzēju. tā esot uztveres īpatnība, bieži saistās ar krāsām un ne vienmēr tas ir kā filmās vai datorspēlēs. un tas notiek tikai klātienē - televizorā vai video zvanā neesmu redzējis.

citās ziņās: 15. augustā būšu bez pajumtes, nav vairs iespējams strādāt, pensija arī tūlīt aizies citur, bet ir vēl dažas dienas, so... baudam un īpaši nesatraucamies, jo nav jēgas baidīties, ja nav iespējams neko mainīt.