vislabāk ir būt mazam, neredzamam nekam - brīvam no citu viedokļa, brīvam no visādiem gribētiem, vēlāk izrādās - negribētiem dzīves labummiem. vislabāk ir būt pieticīgam, pat trūcīgam dzīves pabērnam, jo tad paveras iespēja tuvoties debesīm. labāk ir būt dažreiz izsalkušam, skumjam, vientuļam, ciest netaisnību, jo komforts nogalina dvēseli, visādi pasaulīgie labumi aizver kanālus, kas ļauj cilvēkam tiekties uz eņģeļiem. vislabāk ir būt mazam nekam. tur paveras īsta laimība.