Ivo Puriņš labi pateica: cilvēks dzīves laikā ir savācies lielu daudzumu visādu kaitīgu prāta programmu, no kurām tam dzīves laikā arī jātiek vaļā. Pēteris Kļava arī labi pateica: uz pasaules domāt spējīgi ir kādi 3% cilvēku. Eižens Bergs tagad labi pateiks: tā ir - gandrīz visi ir kā mākslīgie intelekti (tas tā bija arī pirms 100 gadiem), kas tikai darbina savus primitīvos kalkulatorus pavisam debīlās prāta programmās un tādi arī nomirst; ceļš uz apskaidrību ir rodams meklējumos (jā, sāpju, grūtību provocētos), kad cilvēks vairs nav debīls atkārtotājs, bet meklē kādu īstu ceļu ārā no savām ciešanām, paskatoties aiz zaļā matricas priekškara. savādāk nomirst neko nerealizējis, kā lopiņš.