tas ir kā? tas ir dirsā smagi - tu atrodies uz svešas planētas, kur visapkārt ir ienaidnieks, kuram nav iespējams uzbrukt, un kurš nav spējīgs tev uzbrukt. tam ir traks niknums uz tevi, bet tam ir tiesības tev pieskarties tikai, ja tu ļaujies provokācijai. un tās provokācijas (mauka Viktorija no mentu pīzdām. jā, arī veči starp mentiem ir pīzdas, pie tam gļēvākas par vecenēm) ir pavisam trakas. piemēram, ar tiem nav iespējams sarunāties - tur iekšā nav kaut kāda prāta funkcija, kaut kas, ar ko būtu iespējams komunicēt. tie ir kā dzīvnieki, kas reaģē uz kairinājumiem, bet bez prāta, bez spējas domāt, dzirdēt, saprast. es nezinu, kā to pateikt... tur nav klausītāja, runātāja, tas ir tikai organisms. un tas ir ļoti, ļoti grūti, jo es viņus jūtu kā staigājošas lāpas, nenormāli skaļi kliedzošas dvēseles, kurām nav iespējams palīdzēt, jo pie ruļļiem ir kas cits.