ar to Aurielu kopā ir dīvaini - mani riktīgi atgrūž vispārējā, melnā pārvaldes sistēma, bet arī tumšie cilvēki to redz ap mani. viņiem es riebjos un es nerunāju par ožu. un es, savukārt, redzu viņu acīs kāda veida tumšie tie ir. tad vēl Tas visādos veidos man katru dienu rāda nākotnes notikumus. ā, un vēl fiziskajam ķermenim ir daudz lielāka izturība pret, bitīt matos, visu ko. tāds ceļš nav viegls un kļūst arvien smagāk, bet šis konstantais atgādinājums, šī klātbūtne to padara vieglāku. bailes vispār nenāk klāt, nu, tikai ja es smagi, smagi dzeru, tad uz athodiem tas paiet nostāk, bet vienmēr tomēr ir tuvu un tad atgriežās.