...
Tagad varētu mukt uz kādu māju Visdusjūras krastā. Sēdēt uz balkona un ļaut, lai siltais dienvidu vējš plivina svārkus un aizkarus, klausīties viļņos un klasiskajā franču mūzikā. Dzert vīnu, pīpēt lēdiju cigaretes un runāties ar kādus, kas tagad jūtas kaut nedaudz līdzīgi kā es. Baudīt. Tā lēnām un nesteidzīgi, vērojot dzīvi no malas. un justies kā pilnvērtīgai tās daļai.