...
saēdos auksto zupu. Jā, ziemā. kunģi spiež, bet gribās ēst vēl. dīvainākais, ka es pielīdzinu to savām attiecībam ar vīriešiem, lai gan tā vienmēr man ir bijusi tāda trofejiņu spēlīte.tu vienkārši gribi kādu mantiņu, noliec plauktā, lai stāv un pēc laiciņa, noslaukot putekļus, priecājies, ka Tev kkas tāds ir. Kā ar porcelāna zilonēniem. Un gana nav nekad. Pat, ja Tev ir draugs, kurš ir vienīgais nav bijis zilonēns. man kā bērnam - gribās, gribās kko un tad, kad ir, nevajag. Kādreiz - maza - es gribēju fērbiju. Gribēju kā traka. :D Un tad es viņu atstāju. Un tāpat vienmēr.
Arī tagad. Man Tevi vajag - fiziski, garīgi - pat vienalga kā saukt. vajag kā fērbiju vajadzēja. Un vistrakākais, ka Tu to saproti un tāpēc man nedodies "rokaaas". :) Un tad man par Tevi jādomā, tad man Tevi jāgrib. Kaisle ir viena nomācoša lieta, kas tomēr visu esību padara spraigāku un asāku. Lai vai kā.