nū, laikam, patīkami sapņi tik ātri nezūd.
man, ir nācies nosapņot to, kas pēc mēnešiem piepildās un kādas vairākas reizes un atceros vēl aizvien to spilgti jo spilgti. Un jā, ir sapņi, kas pieceļoties liek satrūkties un noskurināties, jo tie ir dziļi, sāpīgi un vienkārši pretīgi, lai neteiktu maz vairāk.
bet ir tādi, kas vieš jautājumus i paiet diena un spēj tik apdomāt : kapēc tā un kapēc tieši šitā un kapēc manīju tur to.. itkā liktenis spēlētos jebšu mēģinātu man pateikt kautko drusku priekšā. bet liktenis jau ir baisais onka, azartnieks i tāc ampelmanis ar sīkiem piesitieniem uz to ņemšanās pusi, ka no sākuma izved no pacietības i tad atkal pa draugam:)