Z 2005.
Rīgā no skaista, balta sniega ne cik. Mašīna pretīgi netīra un iesālīta. Bet ar jauno radio. Skan jau. Un izpūtējs arī. Kārtējo reizi jāmetina.

Vēl aizvien secinu, ka sevī glabāju kaut kādu daļu holēriķa. Lai gan Zivīm vairāk piedienas būt melanholiķim. Horoskopiem vispār neticu, jāteic. Jāprot ir saņemties, un ne vienmēr man ir taisnība. Lai gan cīnoties par taisnību, ir nācies arī kadreiz "iebraukt auzās". Reiz atceros, aizstāvēju kādu mazāku puiku ziemā pie kalniņa, dabūju sajust sitienu pa vaigu. Bet citreiz atkal aizraujos ar savu taisnību, kā vienīgo pareizo "komunististko" ideju..

Un nav forši būt tagad darbā un lasīt dokumentus. Gaidu jau 30.decembri.

P.S. Brīvdienās labi atpūtos, ja ne šovakars.