Mobilie.
Atcerējos, ka SestDIENĀ izlasiju interesantu domu no mākslinieka Ilmāra Blumberga.

"Mobilais tālrunis ir svarīgāks par divu cilvēku attiecībām. Esmu novērojis: lai cik nopietna būtu saruna, pat ja runāsim par pasaules bojāeju, atskanot zvanam, sarunas biedrs man atvainojas un paceļ klausuli. Mobilais telefons pēc nozīmīguma ir numur viens, numur divi — viņa īpašnieks un numur trīs — vienmēr es. Visbiežāk tiek noskaidrots kāds pavisam vienkāršs jautājums. Man nekad nebūs mobilā telefona, jo es negribu, lai tas manās attiecībās ar cilvēkiem ieņem galveno vietu. Braucot ar trolejbusu, katru dienu nākas dzirdēt tāāādas sarunas, ko cilvēki risina pa mobilo telefonu! Es nekad nespētu tik personiskas lietas runāt sabiedrībā, man būtu kauns. Mobilais telefons ir pārvarējis visas intimitātes robežas un dzīvi padarījis publisku, tas var iejaukties jebkurā laikā! To es negribu"



Tā pati SestDIENA:
"Vienā no nabadzīgākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar visaugstākajiem mobilo sakaru tarifiem vidējā ģimene ir bruņojusies ar pārnēsājamiem telefoniem un savā starpā komunicē biežāk nekā attīstītākās kaimiņzemēs ar lētākiem sakaru pakalpojumiem. Stāsts ir par Latviju. Pēc telekomunikāciju nozares pārstāvju teiktā, mūsu valstī ir ģimenes, kas rēķinos nomaksā gandrīz pusi no sava mēneša budžeta un savām atvasēm neiebilst ne vārda, ja viņu telefonus ik pārdienas izrotā arvien jauni 35 santīmu vērti ekrāna saudzētāji vai vakar lejupielādētā zvana vietā parādās jauna melodija. Mobilie sakari Latvijā ir izvērtušies par veiksmīgu biznesu, ļaujot operatoriem nopelnīt miljonus un mobilās izklaides piedāvātājiem — pagaidām gan vēl tikai tūkstošus."