šausmīgi jau nu jauki :)
man vienmēr bērnu zīmējumi ir patikuši savas nesamākslotības un vienkāršuma dēļ.
neesmu novērojusi, ka kāds bērns pret zīmēšanu izturētos kā pieaugušais - ar muļķīgi kritisku aci nopētīt, izbrāķēt..
man dažkārt gribētos tā - aizmirst visu, ko savā mākslas akadēmijā par zīmēšanu tiku mācījusies, un - uz priekšu. zīmēt. nevis tehniski pareizi, bet - emocionāli un patiesi.

ai, kādas pārdomas man panesās.