Brauc godīgi.
Kopš pirms gandrīz 7 gadiem dabūju autovadītāja apliecību, vienmēr ir ļoti paticis braukt ar mašīnu. Neesmu no tiem, kas brauc ļoti ātri, bet es braucu mazliet ātrāk kā atļauts. Manā autovadīšanas karjeras sākumā mīlēju vairāk nevajadzīgi riskēt. Jo likās ka visu var.

Daudz kas mainījās no pirmā auto iegādes brīža. Tad arī sapratu, ka man vienmēr mašīnu vajag vadīt pašam. Pašam uzņemties atbildību par pasažieriem, par sevi. Man ir grūti sēdēt blakus citiem šoferiem. Jo tad es to nevaru kontrolēt. Tāpēc ļoti bieži izvēlos nelietot dzērienus dažādos pasākumos, un braukt mājās.

Un man ir svarīgi, lai mašīna ir jaudīga. Lai es varu nepieciešamības gadījumā šo jaudu izmantot, lai nav jābremzē, lai neveidojas situācijas, kad mašīnas nespējas dēļ nav iespējams izdarīt manevrus. Tāpēc man noteikti nebūs mazlitrāžas mašīna ar maz zirgspēkiem. Šībrīža 3.2l motors ar 225zs apmierina manas vajadzības pilnībā - kick-down's automātam, 4500rpm un mašīna jau lido. Bez aizķeršanās.

Jo ilgāk braucu, jo varāk cenšos izvērtēt situācijas. Bieži pēc kāda paveikt manevra iedomājos, ka tomēr varbūt vajadzēja pagaidīt, nedarīt tā, vai darīt savādāk. Jo nekad neko nevar zināt.

Lai gan ir viena negatīva īpašība man. Nedrīkst dot auto, kad esmu dusmīgs. Tad es pārkāpju likumu. BRaucu ātrāk, vairāk spaidu gāzi un bremzi, un neievēroju distanci. Jāatradinās no šī netikuma.

Bet braukt ar mašīnu ir skaisti:)