Comments: |
From: | |
Date: | May 29th, 2011 - 04:44 am |
---|
| | | (Link) |
|
viedi vārdi, ērenpreisij. es vispār nesaprotu, ko līdz saeimas atlaišana, ja tam līdzi automātikā nenāk saeimas deputāta mandāta anulācija bez iespējas to jebkad iegūt atkal. vai arī, ja gribam pasaudzēt "tos dažus, kas pašaizliedzīgi strādā, bet ziņu virsrakstos negozējas" (tādi ir?), tad taču vismaz uz ministru kabinetu iepriekš teikto varētu attiecināt pavisam noteikti.
nu, teorētiski jau valdība (ministru kabinets) ir nedaudz neatkarīgs. ievēl to, protams, saeima, beeeet tur pat nav obligāti jābūt deputātiem. līdzīgi kā ar tiesu varu.
From: | |
Date: | May 29th, 2011 - 07:13 am |
---|
| | | (Link) |
|
pieņemu, ka, izdarot attiecīgos grozījumus Satversmē, var mainīt arī šo punktu.
Njā, tā izskatās, ka te nekas nespēj notikt bez režīmā nostiprinātām represijām pret cūcībām, paļāvība uz pilsoņu spējām tikt galā pašiem pilnīgi neko nedod. Par korekti formulētu liegumu kaitēkļiem strādāt Saeimā savu balsi atdotu. Tikai tādā mīkstinātā formā, sak, visi mēs kļūdamies - varbūt pietiks ar noraidījumu uz 12 gadiem? Bet noteikti vajadzētu strādāt nopietnāk ar partiju vētīšanu. Un ir jāpanāk, ka par to biedru publisko rīcību atbildība ir arī partijai.
From: | |
Date: | May 29th, 2011 - 01:48 pm |
---|
| | | (Link) |
|
...nemaz nerunājot par partijas biedru juridisko atbildību. klau, a mēs nevaram par šito rosināt parakstu vākšanu? citādi tā apnicis viss šitais, ka bail vienu rītu pamosties ar apjēgu, ka jēzus cienīgā misijas kārtā esmu iesaistījusies politikā.
bez politologu un juristu konsultācijām šajos jautājumos nevar iztikt. Beidzot būs jāaizstaigā līdz Vēlēšanu reformas biedrībai (vispirms izlasot velref.lv). Tiesa, viņi koncentrējušies tieši uz vēlēšanu sistēmas jautājumu.
Parakstam ir jēga tikai tad, ja tas ir zināšanu radīta viedokļa rezultāts, nevis tikai akla protesta zīme. Tāpēc - diskusiju vispirms, parakstu vākšanu pēc tam?
From: | |
Date: | May 29th, 2011 - 03:11 pm |
---|
| | | (Link) |
|
protams. es vairāk par to, vai tas vispār ir tehniski iespējams - t.i., vai šādas specifiskas izmaiņas vienkārši mirstīgie tādi kā mēs ar Tevi vispār var rosināt, vai arī sākumā jārosina parakstu vākšana par tiesībām rosināt parakstu vākšanu.
10'000 mirstīgo var piedāvāt likumprojektu Saeimai. Atmiņā īpaši sekmīgu piemēru kaut kā nav. Bet jā, ir jāvāc paraksti, lai varētu vākt parakstus, pie idejām vienmēr strādājot šaurai cilvēku grupai.
From: | |
Date: | May 29th, 2011 - 03:35 pm |
---|
| | | (Link) |
|
mēs par šito varētu kādreiz parunāt dzīvajā, kad es būšu pārvākusies atpakaļ uz vidzemes centrāli.
sure thing, vasara šobrīd izskatās pietiekami laiska nelielam action research :)
(met vien ziņu uz pastu vai pat pačeko tel.nr, vismaz kkad aizlaikos no Tevis iegūtais pašam vēl ir)
From: | |
Date: | May 29th, 2011 - 09:26 pm |
---|
| | | (Link) |
|
mans nr. tas pats, Tavs arī telefonā uzrādās. ja nav mainījies, tad gaidi ziņu jūlijā :)
nezinu. vismaz visiem ir prieks redzēt, ka notiek KAUT KAS. Vismaz kaut kas. Un vienmēr var cerēt, ka tomēr kaut kas mainīsies.
M., uz kaut ko mēs taču cerējām arī tajā sasodītajā aukstajā novembrī Doma laukumā. Te nestrādās ne solījumi laboties, ne prasību saraksti, ne stopkrāna noraušana, ja nevienam nebūs skaidrākas idejas par to, kā rāpties ārā no šīs morāles krīzes. Te 'sist oligarhus!' karogs ir aplam sīks un niecīgs.
nezinu, es jau tāda naiva sapņotāja laikam esmu palikusi. gribās ticēt labajam. kaut uz mirklīti dot kādu cerību cilvēkiem ir skaisti.
neviens no sirds patiesi netic tam, ka piepeši viss uz labu izmainīsies. priecājas tikai par to, ka ir mazmazītiņa, neticama iespēja, ka tas notiks.
| From: | alefs |
Date: | May 30th, 2011 - 07:48 am |
---|
| | | (Link) |
|
Pagājušajā nedēļā recenzēju divus bakalaura darbus, kuros tika skarta arī studentu informētība par sociālpolitiskajiem procesiem valstī; rezultāti visai pieticīgi, tāpēc kaut kā tomēr nepatīk ideja par pusaudžiem vēlētājiem — lai gan apzinos, ka arī lielai daļai krietni vecāku cilvēku spriedumi par politiku mēdz būt visai primitīvi. Vienkārši neredzu balsstiesību paplašināšanu šādā veidā kā izeju no "to pašu" spēku nemitīgas pārvēlēšanas dažādās kombinācijās.
Es nemaz negaidu pusaudžu balsu izšķirošu lomu tik tiešā veidā kā spēku pārbīdes nacionālās politikas līmenī. Vismaz ne uzreiz. Es vairāk vēlētos ticēt šī soļa audzinošajam aspektam. Piesardzīgi pieņemot (slinkums pārbaudīt), vismaz piektajai daļai vidusskolēnu jau tāpat tiek pasniegtas politikas zinības, civilzinības vai kā nu viņas sauca ir obligātas visiem. Protams, var strīdēties par kvalitāti, taču ir priekšnoteikumi sistemātiskām zināšanām šai vecumgrupā, kas varētu būt labāka kā, teiksim, vidējam 40+ gadus vecajam iedzīvotājam. T.i. viņi vismaz ir saskārušies ar populisma, demagoģijas un tiesību jēdzieniem (ok, par pienākumu izpratnēm neko nesaku). Iz citām hipotētiskām pārmaiņām - arī partiju jauniešu organizācijas varētu pieņemties spēkā. Arguments, ka jauniešus vieglāk piečakarēt, īsti nedarbojas, ar medu pārklātajam darvas podam klāt Latvijā skrien visu vecumgrupu pārstāvji. Protams, vajadzētu vien novilkt skaidru robežu starp politiku (t.i. aģitāciju) un izglītības sistēmu - bet, kā spekulē, Rīgā robeža tiek sapludināta jau tagad (pat ja Ušakova zākāšanas gadījums bija preses pīle vai skolotājas pārcenšanās, skolu administrācijas ir ļoti atkarīgas no izpildvaras).
Bet galvenais iemesls visai svaigajai pārliecībai ir mazo pašvaldību situācija. Pastāv iespēja, ka jaunieši savos dzimtajos novados ar savu balsojumu vietējās tendences tā arī neizvērtēs (vajadzētu pārbaudīt datus, kaut kad papētīšu un ziņošu). Par spīti tam, ka visur lielākie pašvaldību izdevumi saistīti ar izglītību - (labi, te ir arī valsts pārskaitījumi iekšā), ļaujot jautāt - a priekš kam? Par spīti tam, ka jauniešu NVO ir ļoti aktīvas, pastāv vietējie skolēnu parlamenti utt, tas viss apstājas līdz ar vidusskolas pabeigšanu. Labākie aizbrauc un turpmāk piedalās vien kā attālināti vietējo soc.procesu atbalstītāji un sauja pašvaldībā nodarbināti konsultanti-profesionāļi. Un vienlaicīgi nezināmu iemeslu dēļ joprojām tiek gaidīta (ok, retoriski) atgriešanās - par spīti tam, ka jauniešu kā tiesiski rīcībspējīgu personu aktivitāšu vairums studiju un darbu pilnajos gados skāris citus apvāršņus. Visbeidzot, būtu smieklīgi pieņemt, ka jaunieši pilnībā neorientējas dzimtās puses situācijā un cilvēkos. Protams, balsstiesības neatrisinās arī lauku depopulācijs norises un citus bubuļus. Tomēr tā ir laba iespēja parādīt ieguldījumu un rīcībspējas praktiskās iespējas apstākļos, kur vara un iedzīvotāji jau ir (fiziski) satuvināti. Atceroties, manas klases zieds gandrīz tikai piedzīvojuma dēļ nopietni palīdzēja kādas nopietnas partijas nodaļas prieksvēlēšanu kampaņā. Partija uzvarēja, uzdāvināja grāmatas, pacēla cepuri - un viņus nevar vainot, jo jēdzīgas jauniešu organizāciju tradīcijas tai nebija (tāpat kā vēlme ko tādu veidot). Manu kolēģu dzīvju trajektorijās šis process tiešā veidā neatstāja tālākās sekas. Kopsavelkot, ļoti pragmatiski raugoties, 16gadīgo pielaišana pašvaldību vēlēšanām varētu dot zināmu labumu gan t.s. iedzīvotājiem, gan t.s. valstij (mēģinot nošķirt atbilstoši aktuālajiem pieņēmumiem). Nav iespējams neko daudz zaudēt. Vēlēšanu rīkošanas izmaksas taču saruks.
p.s. kad būšu brīvāks, pieķeršos klāt savas hipotēzes zinātniskai pārbaudei, meklējot datus un citvalstu pieredzes analīzi. Gan jau padalīšos ar vērojumiem. | |