Ha, ha ,ha!!
Pēc kārtējā apciemojuma devos mājās, nedaudz jocīgs garīgais bija, bet to es dzinu prom košļājot uztverto informācīju ko biju sarunājis kopā ar Keriganu, un nonācu pie dažiem kopsavilkumiem, rezultātā: Skaļi sev iekšā uzbļāvu- Es par daudz domāju!!! Tad apklusu un gāju cauri mežiņam uz savām mājām. Pūta drēgns vējš ar smalku sniedziņu. Iztēlojos situācīju kurā bija varbūtība satikt kādu FEIK black people, kuram varētu paņirgt sejā, bet priekšā uzradās kāda īsta (Pilnīgi reāla situācīja, jo biju skaidrā) Aperi pa pus qartālu bļaujot ar lielu lamuvārdu bibloteku, palēnināju atrumu un klausījos lielajā brēkā censdamies saprast tās cēloni.Atpazinu kādu cilvēku pret kuru bija nostājušies divi apperi un bļava, dažas frāzes: “Bļaģ tu suka paskaties kādas tev ir draudzenes, bļaģ!” vai vēl kāda- “Kādas ir tavas draudzenes, bļaģ, man uz tādām urodkām uzdračīt!!”. Kopsummā viss izskatījās ļoti uzjautrinoši, gluži kā Zoloģiskajā dārzā pie pērtiķu būra. Nenociesdamies plati, jo plati sāku smaidīt un prātā zobgalīgi pateicu: “Vau! Aperiem arī ir probēmas- Nabadziņi!! Ha, ha, ha, ha!!!!”. Palika tik dievišķīgi laba sajūta, ka pat smaidīju.

Šīs dienas frāze : “Arī starp mēslu kaudzēm ir sacensības skaistumā!!!!”